Ēriks Kemerers

LKOK nr.3/1546

Seržants 13. Tukuma kājnieku pulkā.

* 1897. g. 27. novembrī Neuhoffrungstal Dienvidkrievijā (vācu tautības).

+ Kritis Austrumu frontē 1942. g. 2. aprīlī.

[]

Apbalvots par uzbrukumu 1919. g. 3. oktobrī Spiču (Spriņču) ciemam pie Līvānu muižas. Sagūstīja pretinieka 10 vīru sardzi un ieguva smago ložmetēju.

1939. g. izceļoja uz Vāciju.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1897. g. 27. nov. Krimas gub. Neihofnungstālē, vācietis. Dzīvojis Igaunijā, studējis inženierzinātnes Tērbatas universitātē.

Krievu armijā iesaukts 1917. g. janv., dienējis 179. rezerves kājnieku pulkā. Dienestu beidzis 1917. g. martā. 1917. g. sept. - 1918. g. 1. dec. bijis Vācijas armijā Potsdamas garnizonā. 

1918. g. 9. dec. brīvprātīgi iestājies landesvērā, vēlāk dienestu turpinājis 13. Tukuma kājnieku pulkā.

1919. g. kaujā par Līvāniem Kemmerer pēc pavēles sagūstīt ienaidnieka sardzi Spiču sādžā negaidītā uzbrukumā pieveica pretinieku, saņēma 10 gūstekņus un ieguva smago ložmetēju. 

Atvaļināts 1921. g. 21. martā. Dzīvojis Rīgā, strādājis par melderi. 

1939. g. 25. okt. repatriējies uz Vāciju, dienējis vācu armijā. Kritis Austrumu frontē 1942. gada 2. aprīlī.