Fricis Ešmits-Ešmidts

LKOK nr.3/1474

Dižkareivis 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1892. g. 15. jūlijā Rozēnu pagastā.

+ 1972. g. 26. decembrī Cēsīs.

Apbalvots par 1919. g. 19. aprīļa cīņu pie Melnupes tilta. Ordenis piešķirts 1922. gadā.

Dzimis Rozēnu pagastā Vecliciemu mājās. Izglītojies Valmieras apr. skolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. janv., dienējis 95. Krasnojarskas kājnieku pulkā, pēc tam 271. Krasnoseļskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1915. g. febr. pie Mariampoles ievainots, pēc izārstēšanas demobilizēts.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 16. martā Pērnavā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā, kā arī turpmākajās cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. febr. pie Zilupes ievainots un atvaļināts. Sasniedzis virsnieka vietnieka pak.

1919. g. 19. apr. Ziemeļvidzemē kaujā pie Mencas muižas, kad lielinieku viesuļuguns piespieda mūsu rotas atkāpties no Melnupes krastiem uz Saru muižu un neliela lielinieku vienība jau šķērsoja tiltu, Ešmits-Ešmidts ar savu nodaļu devās prettriecienā, aizdzina ienaidnieku atpakaļ pāri tiltam, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atgūt agrākās pozīcijas. 

Pēc atvaļināšanas zemkopis Rozēnu pagastā Vecliciemos. Miris 1972. g. 26. dec. Cēsīs. Apbedīts Cēsu kapos.