Atis Kronvalds

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis  - latviešu publicists,valodnieks, pedagogs.

Dzimis Krotes «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē.

Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā. Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 

1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju Durbē.

Iepazinies ar laikrakstu Pēterburgas Avīzes un nostājies jaunlatviešu pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko latviešu tautas tiesību,valodas un kultūras aizstāvi. 

1865. gadā devies uz Tērbatu un iestājies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos.

No 1868. gada strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojies latviešu inteliģences pulciņā, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni). Tā bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus.

Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis šādus vārdus: arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis. Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

1873. gadā pārcēlies uz Vecpiebalgu, strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies 1. vispārējos dziesmu svētkos, kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijs spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams.

Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893.gadā uzstādīts Augusta Folca kapa piemineklis.