Pastāsti par vietu
lv

Dāvis Biezbārdis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
31.10.1861
Miršanas datums:
00.00.1941
Tēva vārds:
Jānis
Papildu vārdi:
Dāvids, Dāvus
Kategorijas:
Atzinības krusts, LV, Padomju represiju (genocīda) upuris, Sabiedrisks darbinieks, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

    Dāvis Biezbārdis dzimis Jēkabnieku pagasta "Vidzemniekos", saimnieka Jāņa un Līzes dēls. Pēc jaunā stila dzimis 1861. gada 31. oktobrī. (vecajā stilā- dzimis 19.10.1861.)

    Brālis - Jānis Biezbārdis.

    Māsas - Anna Biezbārde un Trīne Biezbārde.

    Ar labām un teicamām sekmēm beidzis Zaļās draudzes skolu. Bijis aktīvs sabiedrisks darbinieks -

    •  Jēkabnieku (agrāk Ūziņu) piensaimnieku sabiedrības dibinātājs un valdes loceklis (no 1912.g), valdes pr- js no 1925. gada (iespējams, ka agrāk) - 1941.14.06.)
    • Sabiedroto Ūziņu un apkārtnes pagastu lauksaimniecības biedrības dibinātājs,
    • Zaļās draudzes baznīcas atjaunotājs,
    • Zaļās draudzes priekšnieks (no 1930. - 1941.),
    • Ūziņu kapu biedrības priekšnieks.

    Apbalvots ar  -

    • TZO, 
    • Atzinības krusta ordeni (AK devīze - "Godaprāta un sirdsapziņas ļaudīm).

     (1939. gada 13. maijā Jēkabnieku piensaimnieku valdes pr-js Dāvis Biezbārdis apbalvots ar Atzinības Krusta ordeni).

    1941. gada 14. jūnijā izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Partizanskas rajonu. Lieta Nr.12929.

    Miris izsūtījumā 1941. gadā.

    Sieva Dārte Emīlija Biezbārde (1873. - 1941.), mirusi izsūtījumā.

    Dēls Kristaps Biezbārdis (1901. - 1947.), miris ieslodzījumā.

     

    Zemgales Balss, Nr.106 (13.05.1937).

    Jēkabnieki.      

        Šogad spodrības nedēļā spodrības darbi pagastā notika vairākās vietās. Vispirms 4. maijā darbus ievadīja Ūziņu pamatskola ar mazpulkiem Ūziņu piensaimnieku parkā, sakopjot celiņus, izgrābjot sausās lapas, arī nokasot kociņiem sūnas un ķērpjus. 7. maijā aizsargi un aizsardzes parkā stādīja puķes un veidoja celiņus, tīrot tos no saknēm un zālēm. Aizsargu nodaļai par veikto darbu sirsnīgos vārdos pateicās sirmais Ūziņu piensaimnieku sabiedrības priekšnieks D. Biezbārdis.

                Kādreiz pirms 10 gadiem Ūziņu piensaimnieku nama priekšā atradās kaila smiltaine, kurā vējš bieži vien sacēla smilšu virpuļus, aiznesdams tos tālu projām. Neauglīgo 4 pūrvietas lielo smiltsgabalu nevarēja izmantot kultūraugu audzēšanai, un sabiedrība to nolēma apmežot, pēc iepriekš izstrādāta plāna stādot parku. Ūziņu piensaimnieku sabiedrība netaupīja pūļu un līdzekļu un tagad, pēc 10 gadiem kailo smiltaini klāj krāšņs mežs. Parku visapkārt ietver eglīšu un priedīšu dzīvžogs, bet iekšā aug bērzi, ozoli, liepas un citi koki. Pirmie stādījumi ir lieli un kupli. Šeit labs piemērs lauksaimniekiem, kā izmantot liesās augsnes.

               Ūziņu piensaimnieku sabiedrība ir paredzējusi š. g. jūnija mēnesī parku atklāt publikas lietošanai. Tāpēc arī šopavasar parkā uzkopj celiņus, ierīko soliņus atpūtai un veic vēl citus darbus, kam sakars ar parka atklāšanu.       

      Parka ieaudzēšanā un kopšanā ļoti lieli nopelni piekrīt  sabiedrības priekšniekam D. Biezbārdim, kurš vienmēr nenogurstoši rūpējies par stādāmo materiālu un par iedēstīto kociņu kopšanu.

    ***

    Brīvā Zeme, Nr.252  (05.11.1938). (saīsināts).

    Godalgotie pienotavu pārvalžu locekļi.

    Zemkopības ministrijas apbalvojumi.

    Par pienotavu tīrību un ārpuses izdaiļojumu ar 2. godalgu apbalvota Jēkabnieku (agrāk Ūziņu) piensaimnieku sabiedrība.

    Par nopelniem pienotavu organizācijas un izveidošanas darbā 2. godalga un  — 100 ls —  piešķirta Dāvidam Biezbārdim no Jēkabnieku piensaimnieku sabiedrības.

     

    Dāvis Biezbārdis, kristīts Zaļajā draudzē 1861. gadā, ieraksta Nr.163 (Kristīto saraksts_Draudzes arhīvā.

    Dāvis Biezbārdis - Baražds, saimnieks Abgunstes Putrēn Vidzemniekos, saimnieka Jāņa un Līzes dēls, 38 ½ g.v., dzimis 1861.gada 19.oktobrī Abgunstes Putrēn Vidzemniekos, uzsaukts 30.04., 7.05., 14.05.1900, ier. Nr.31.

    Izsludināts pie mācītāja Krīgera Sesavā, ar Dārti Emīliju Pāliņu no Lielplatones Baukšķeniekiem, saimnieka Anša un Annas m., 27 ¾ g.v., dzimusi 1873.gada 9.jūnijā Lielplatones Baušķeniekos (Laulāto reģistrs_Draudzes arhīvā)

    Avots: Aizvestie Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads, otrais papildinātais izdevums.

              jelgavasbiblioteka.lv

     

     


     

    Avoti: periodika.lv, news.lv, G. Kulmane, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

    Nav pesaistītu vietu

      loading...

          Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
          1
          Jānis BiezbārdisTēvs00.00.182300.00.1905
          2Kristaps BiezbārdisKristaps BiezbārdisDēls19.08.190120.11.1947
          3
          Jānis BiezbārdisBrālis00.00.185205.03.1925
          4Emīlija BiezbārdeEmīlija BiezbārdeSieva, Radinieks09.06.187300.00.1941
          5Anna BiezbārdeAnna BiezbārdeVedekla20.05.190326.12.1982
          6
          Jānis BiezbārdisMazdēls24.07.193225.06.2016
          7Elvīra ŠtrauhmaneElvīra ŠtrauhmaneRadinieks02.06.1877
          8Kārlis  ŠtrauhmanisKārlis ŠtrauhmanisAttāls radinieks09.09.191224.01.1945
          9Jānis RavovskisJānis RavovskisKaimiņš05.05.187624.11.1969
          10Līzbete SvirlovskaLīzbete SvirlovskaKaimiņš20.03.185015.10.1939
          11Eduards SvirlovskisEduards SvirlovskisKaimiņš10.11.187417.05.1949

          14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

          Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

          Pievieno atmiņas

          Birkas