Pastāsti par vietu
lv

Dora Stučka

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
27.08.1870
Miršanas datums:
09.05.1950
Tēva vārds:
Krišjānis
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Dora Pliekšāns
Papildu vārdi:
Pliekšāne
Kategorijas:
Komunists, Literāts, Marksists, Sabiedrisks darbinieks, Tulkotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

Dzimusi Kalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828–1891) un viņa sievas Dārtas (ap 1828–1899) ģimenē.

Raiņa māsa.

Tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Doras bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Randenes,Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižās. Beigusi Grīvas sieviešu ģimnāziju (1886).

Pēc tēva nāves 1891. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu pie vecākā brāļa Jāņa.

Studēja medicīnu Cīrihes un Monpeljē universitātēs (1892-1897), aizrāvās ar sociālistu idejām un piedalījās kā viese

  • sociālistu un strādnieku partiju II Internacionāles Cīrihes (1893),
  • Amsterdamas (1904) un
  • Štutgartes (1907)  kongresā.

Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Jaunās strāvas laikrakstā "Dienas Lapa" (1897). Tulkoja latviski  Fr.Engelsa  darbu "Sociālisma attīstība no utopijas par zinātni," A.Bēbeļa - "Sieviete un sociālisms", vēlāk Ļeņina darbus

Apprecējās ar Pēteri Stučku. Palīdzēja P.Stučkam viņa revolucionāra, publicista un zinātnieka darbā.

Pēc jaunstrāvnieku arestiem un notiesāšanas 1899. gadā kopā ar P. Stučku dzīvoja Vitebskā, vēlāk izsūtījumā Slobodskā.

Pēc vīra atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903-1906), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada dzīvoja Pēterburgā.

Kad viņas vīrs P. Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju, 1919.gadā vadīja viņa sekretariātu   Rīgā, pēc tam Rēzeknē.

1920-1924 bija Komunistiskās Internacionāles Latvijas sekcijas priekšsēdētāja P.Stučkas sekretāre Maskavā, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Rīgā.

Mirusi 1950. gada 9. maijā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos

***

Sabiedriska darbiniece, tulkotāja, Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.

 

Avoti: jzb.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Kaldabruņas luterāņu baznīcaKaldabruņas luterāņu baznīcalv

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Krišjānis PliekšānsKrišjānis PliekšānsTēvs00.00.182504.02.1891
        2
        Dārta PliekšāneMāte00.00.182800.00.1899
        3
        Kārlis PliekšānsBrālis00.00.186200.00.1862
        4RainisRainisBrālis11.09.186512.09.1929
        5
        Fricis PliekšānsBrālis00.00.185700.00.1860
        6Līze PliekšāneLīze PliekšāneMāsa00.00.185400.00.1897
        7Pēteris StučkaPēteris StučkaVīrs26.07.186525.01.1932
        8
        Jēkabs PliekšānsOnkulis00.00.182700.00.1829
        9
        Lība PliekšāneTante00.00.1833
        10Miervaldis OzoliņšMiervaldis OzoliņšBrāļa/māsas dēls17.03.192208.05.1999
        11
        Jānis StučkaSievas/vīra tēvs14.01.183619.07.1891
        12
        Ieva StučkaSievas/vīra māte
        13AspazijaAspazijaSvaine16.03.186505.11.1943
        14
        Andrejs PliekšānsVectēvs00.00.1788
        15
        Jēkabs GrikovskisVectēvs
        16
        Trīne GrikovskaVecāmāte
        17
        Lība PliekšānsVecāmāte00.00.1796
        18
        Juris GrašosVecvectēvs00.00.1800
        19
        Krists ĶēkutuVecvectēvs
        20
        Jēkabs PliekšānsVecvectēvs00.00.175100.00.1814
        21
        Miķelis LangeVecvectēvs00.00.175100.00.1811
        22
        Ilze PliekšānsVecvecmāte00.00.1767
        23
        Alma Birģele PaegleBrālēns/māsīca21.08.187707.08.1949
        24Valija BrutāneValija BrutāneDraugs28.01.191107.04.1990
        25Augusts BēbelisAugusts BēbelisPaziņa22.02.184013.08.1913
        26Klāra HibšmaneKlāra HibšmanePaziņa11.04.187819.11.1946
        27Fricis MendersFricis MendersPartiju biedrs20.08.188501.04.1971

        16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks

        Pievieno atmiņas

        17.12.1918 | Krievijas hibrīdkari. Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"

        Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. Tas, ka Krievijas Sarkanarmijā dienēja arī daudz no impērijas laika palikušo, bieži marksistu apmuļķotu etnisko latviešu, nemaina notikuma būtību: "sarkanie strēlnieki" cīnījās pret Latvijas neatkarību, lai to atgrieztu Krievijas (lielinieku) impērijas sastāvā. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu. Latvijas Republikai izdevās atbrīvot savu teritoriju no Krievijas okupantiem ar citu valstu (Igaunijas, Polijas, Lielbritānijas; kopā 11 valstu) militāro palīdzību gada laikā 1920. gada sākumā.

        Pievieno atmiņas

        03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

        Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

        Pievieno atmiņas

        Birkas