Dora Stučka
- Dzimšanas datums:
- 27.08.1870
- Miršanas datums:
- 09.05.1950
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Pliekšāne
- Kategorijas:
- Komunists, Sabiedrisks darbinieks, Tulkotājs
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīgas Raiņa kapi
Dzimusi Kalkūnes pagasta Randenes muižas īpašnieka Krišjāņa Pliekšāna (ap 1828–1891) un viņa sievas Dārtas (ap 1828–1899) ģimenē.
Viņa tēvs nomāja un apsaimniekoja pusmuižas, tādēļ ģimene bieži mainīja dzīvesvietu, un Doras bērnība pagāja vairākās Sēlijas (Randenes,Berķeneles) un Latgales (Vasiļovas un Jasmuižas) muižās. Beigusi Grīvas sieviešu ģimnāziju (1886).
Pēc tēva nāves 1891. gadā kopā ar māti un māsu pārcēlās uz Jelgavu pie vecākā brāļa Jāņa.
Studēja medicīnu Cīrihes un Monpeljē universitātēs (1892-1897), piedalījās II Internacionāles kongresā Cīrihē (1893).
Pēc atgriešanās dzimtenē darbojās Jaunās strāvas laikrakstā "Dienas Lapa" (1897). Tulkoja Fr.Engelsa, A.Bēbela, vēlāk K. Marksa un Ļeņina darbus
Apprecējās ar Pēteri Stučku.
Pēc jaunstrāvnieku arestiem un notiesāšanas 1899. gadā kopā ar P. Stučku dzīvoja Vitebskā, vēlāk izsūtījumā Slobodskā.
Pēc vīra atbrīvošanās dzīvoja Vitebskā (1903-1906), pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas atgriezās Rīgā. No 1907. gada dzīvoja Pēterburgā.
Kad 1919. gadā viņas vīrs P. Stučka kļuva par LSPR valdības vadītāju, dzīvoja Rīgā, pēc tam Rēzeknē.
No 1920. gada dzīvoja Maskavā, pēc Otrā pasaules kara atgriezās Rīgā.
Mirusi 1950. gada 9. maijā Rīgā, apbedīta Raiņa kapos
***
Sabiedriska darbiniece, tulkotāja, Jāņa Raiņa māsa, Pētera Stučkas sieva.
Pēc tēva nāves kopā ar māti un māsu pārcēlusies uz Jelgavu pie brāļa, vēlāk dzīvojusi Rīgā.
Avoti: jzb.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Krišjānis Pliekšāns | Tēvs | |
| 2 | Dārta Pliekšāne | Māte | ||
| 3 | Fricis Pliekšāns | Brālis | ||
| 4 | Kārlis Pliekšāns | Brālis | ||
| 5 |  | Rainis | Brālis | |
| 6 |  | Līze Pliekšāne | Māsa | |
| 7 |  | Pēteris Stučka | Vīrs | |
| 8 | Jēkabs Pliekšāns | Onkulis | ||
| 9 | Lība Pliekšāne | Tante | ||
| 10 |  | Miervaldis Ozoliņš | Brāļa/māsas dēls | |
| 11 | Jānis Stučka | Sievas/vīra tēvs | ||
| 12 | Ieva Stučka | Sievas/vīra māte | ||
| 13 |  | Aspazija | Svaine | |
| 14 | Jēkabs Grikovskis | Vectēvs | ||
| 15 | Andrejs Pliekšāns | Vectēvs | ||
| 16 | Trīne Grikovska | Vecāmāte | ||
| 17 | Lība Pliekšāns | Vecāmāte | ||
| 18 | Jēkabs Pliekšāns | Vecvectēvs | ||
| 19 | Miķelis Lange | Vecvectēvs | ||
| 20 | Juris Grašos | Vecvectēvs | ||
| 21 | Krists Ķēkutu | Vecvectēvs | ||
| 22 | Ilze Pliekšāns | Vecvecmāte | ||
| 23 | Alma Birģele Paegle | Brālēns/māsīca | ||
| 24 |  | Augusts Bēbelis | Paziņa | |
| 25 |  | Klāra Hibšmane | Paziņa | |
| 26 |  | Fricis Menders | Partiju biedrs |
16.05.1903 | Tiek atklāts Rīgas pilsētas Grīziņkalna parks
17.12.1918 | Ar Krievijas lielinieku "brālīgu atbalstu" proklamēta "Latvijas savienotā komūna"
Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR, dibināta kā "Latvijas savienotā komūna") bija sociālistiska valsts tagadējās Latvijas teritorijā, kura tika proklamēta Krievijā un izveidota pēc tam, kad Latvijas Republikas teritoriju okupēja Krievijas Sarkanās armijas spēki. LSPR 1918.—1920. g. pastāvēja līdztekus Latvijas Republikai ar Padomju Krievijas politisku, ekonomisku un militāru atbalstu.
03.01.1920 | Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili
Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.