Edgars Siliņš

Edgars Siliņš bija izcils latviešu fiziķis.

Dzimis Līgatnē.

1961.gadā beidzis Latvijas Valsts universitāti.

Kopš 1968.gada Zinātņu akadēmijas Fizikālās enerģētikas institūta laboratorijas vadītājs. 

Nodibinājis Latvijā jaunu pētījumu virzienu – organisko cietvielu fiziku, izstrādājis tās apraksta zinātniskos pamatus.

No 1979. gada, fizikas un matemātikas zinātņu doktors.

Kopš 1984.gada Organiskās cietvielu fizikas un molekulārās elektronikas laboratorijas vadītājs.

1985.gadā strādājis Okasaki Molekulāro pētījumu institūtā Japānā. Sadarbojies ar M. Poupa laboratoriju Ņujorkas universitātē. Lasījis lekcijas Štutgartes, Mārburgas un Heidelbergas universitātē Vācijā. Sadarbojies ar Upsalas un Čalmera tehnoloģisko universitāti Zviedrijā.

Kopš 1985.g. - profesors.

No1990.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

Kopš 1992.gada Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis.

No 1978–94. gadam sagatavojis un izdevis 5 monogrāfijas angļu un krievu valodā. 1983.gadā  izveidoja Zinātņu akadēmijas grāmatu sēriju Cietvielu fizika, tās atbildīgais redaktors.

1993. gadā lasīja lekcijas Parīzes, Strasbūras, Klermonas augstskolās Francijā, strādājis turienes laboratorijā. Daudzus gadus sadarbojies ar Prāgas Kārļa universitātē profesoru V. Čapeku. Publicējis 170 zinātniskus darbus. Līdzautors sešām Latvijā un ārvalstīs izdotām grāmatām.

Sarakstījis esejas Lielo patiesību meklējumi.

Kopš 1999. gada Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Edgara Siliņa balvu.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Edgars Siliņš bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrība

Viņš nomira 71 gadu vecumā, 1998. gadā Rīgā.

Viņa pēdējā dzīves vieta bija Rīga

Avoti: Preses un interneta publikācijas, lursoft.lv, ligatne.lv