Pastāsti par vietu
lv

Edmunds Johansons

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
22.07.1936
Miršanas datums:
07.02.2017
Tēva vārds:
Voldemārs
Papildu vārdi:
ЙОХАНСОН ЁХАНСОНС Эдмунд Волдемарович
Kategorijas:
Komunists, Represiju organizators, īstenotājs, atbalstītājs, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Virsnieks, Čekists, Ģenerālis
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas kremācijas centrs

LPSR VDK pēdējais (1990-1991) vadītājs, ģenerālmajors. 

Dzimis Rīgā, strādnieku ģimenē.

LKP biedrs no 1960. līdz 1991. gadam

1956. gadā beidzis Rīgas industriālo politehnikumu

1956. gadā sācis strādāt Rīgas Autoelekroaparātu rūpnīcā («Автоэлектроприбор» г. Рига)

Iesaukts Padomju okupācijas armijā

No 1959. gada darbojies dažādos LĻKJS (komjaunatnes) amatos. 

No 1963. gada Bauskas rajona LĻKJS pirmais sekretārs.

No 1965. gada Rīgas Kirova rajona LĻKJS pirmais sekretārs un LĻKJS CK nodaļas vadītājs

Māris Markuss sarunājas ar Edmundu Johansonu

1967.- 71. gados mācījies un beidzis Lietuvas KP CK Augstāko partijas skolu. Sācis strādāt Latvijas KP CK 

No 1972. gada sācis strādāt okupācijas varas drošības struktūrās. Apmeklējis F. Džeržinska VDK Augstskolas kursus vadošajam operatīvajam personālam (руководящего оперативного состава Высшей школе КГБ при СМ СССР). 

1972. gadā sācis strādāt LPSR Ministru padomes VDK 5. daļā (vēlāk- 5. dienestā)

1974. gadā sasniedzis majora dienesta pakāpi

No 1984. gada LPSR VDK 5. Pārvaldes priekšnieks.

No 1986. gada līdz 1989. gadam Latvijas PSR VDK priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam Latvijas PSR VDK 5. Pārvaldes (jeb PSRS VDK "3" pārvaldes) vietnieks (заместитель начальника отдела 5-го Управления — Управления «3» КГБ СССР)

1990. gadā paaugstināts ģenerālmajora dienesta pakāpē

No 1990. gada marta līdz 1991. gada augustam LPSR VDK priekšsēdētājs; vēlāk nomināli kā likvidētās LPSR VDK vadītājs, nodevis lietas Latvijas drošības struktūrām.

No 1992. gada marta sācis strādāt dažādās bijušo LKP/ LĻKJS biedru izveidotās firmās tranzīta un banku jomā kā drošības padomnieks.

Dzīvoja Rīgā.

Par darbību okupācijas represīvajās struktūrās, līdzīgi kā viņa vadītāji- LKP/ LĻKJS nomenklatūra - nav tiesāts. 

2006. gadā izdeva memuārus "Čekas ģenerāļa piezīmes"

Pateicoties PSRS VDK un arī paša Johansona rīcībai, varas nosacītā pāreja no centralizētās PSRS kompartijas vadības Latvijas nacionālkomunistu rokās un "Latvijas neatkarības atjaunošana" notika samērā mierīgā veidā.

Latvijas VDK tiešā vadība - LKP nacionālkomunisti, komjaunatnes un padomju laika aktīvisti ar savu pieredzi un sakariem saglabāja varu gan Parlamentā, gan daudzās pašvaldībās, savukārt, saasinoties politiskai konkurencei, šī LKP bijušo komunistu pārstāvība un nesodamība nodrošināja VDK štata un arī ārštata darbinieku neaizsakaramību līdz pat 2017. gadam, kad cīņā par politisko varu un ietekmi sāka izmantot arī padomju laika  paaudzes diskreditāciju, kas visvairāk un personīgi skāra tieši šo perosnu loku, tādējādi izslēdzot tos no politisko konkurentu loka.

***

Edmunds Johansons, būdams pakļauts Maskavai ( VDK priekšnieks Vladimirs Krjučkovs, viens no galvenajiem pučistiem) klusi un mierīgi sadarbojās ar Godmaņa valdību un Augstāko Padomi, jo bija pazīstams ar Anatoliju Gorbunovu. Pēdējais, kā zināms, šajā laikā cieti nostājās par neatkarības atjaunošanu un bija cienīts un mīlēts sabiedrībā. Johansons nepieļāva Latvijas VDK iekšienē neatkarības pretinieku aktīvas un organizētas pretošanās darbības.

Centrālajā aparātā, tāpat kā daudzās citās drošības un spēka struktūrās, kuas vairāk vai mazāk bija tieši pakļautas Maskavai, notika pamatīga škelšanās - nacionālo kadru vairākums bija lojāli notiekošajam un aktīvi iesasitījās Atmodas procesos. VDK struktūrās Atmodas pretinieki vairāk turējās ap Johansona pirmo vietnieku, ģenerāli Jāni Trubiņu, bet pašu uzskatīja par padomju iekārtas un ideālu nodevēju.

Pēc augusta puča sākotnēji bija projekts veidot Latvijas Republikas Valsts drošības ministriju, kurā izmantot arī VDK pieredzējušos un netkarību atbalstošos darbiniekus. Johansons šajā jomā sniedza pamatīgu atbalstu. Vēlāk daudzi VDK darbinieki uzsāka darbu Aloiza Važņa vadītajā Iekšlietu ministrijā speciāli veidotā Informācijas dienestā, uz kura bāzes vēlāk tika izveidota Drošības policija (vēlāk -  Valsts Drosības dienests).

Avoti: news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Voldemārs JohansonsTēvs00.00.190618.01.1958
        2
        Zelma JohansonsMāte00.00.190405.04.1974
        3
        Egons JohansonsBrālis09.02.193028.06.2016
        4
        Alvīne JohansoneVecāmāte14.03.188329.05.1955
        5Jānis VēversJānis VēversDarba biedrs06.09.189928.10.1978
        6Staņislavs ZukulisStaņislavs ZukulisDarba biedrs17.10.192905.05.1993
        7Boriss PugoBoriss PugoDarba biedrs19.02.193722.08.1991
        8
        Andris ZvirbulisDarba biedrs
        9Alfons NoviksAlfons NoviksDarba biedrs13.02.190812.03.1996
        10Voldemārs  BauersVoldemārs BauersDarba biedrs
        11
        Vasīlijs MaslobojevsDarba biedrs22.04.1930
        12
        Pāvels BitenieksDarba biedrs09.03.194908.07.2010
        13Jurijs ČervinskisJurijs ČervinskisDarba biedrs13.08.193713.07.2013
        14Longins AvdjukēvičsLongins AvdjukēvičsDarba biedrs01.11.191613.01.1988
        15
        Gunārs Valdis PudelsDarba biedrs07.03.193003.01.2011
        16
        Aļģis RaupsPaziņa00.00.193830.12.1992
        17
        Valentīns Sebastjans DaukšisPaziņa07.03.193723.09.2009
        18Viktors SkudraViktors SkudraPaziņa10.07.194322.05.2011
        19Jānis  DzenītisJānis DzenītisPaziņa30.08.192930.11.2001
        20Boleslavs AzansBoleslavs AzansPaziņa08.06.192105.07.1990
        21
        Elmārs SiliņšPaziņa27.09.193711.03.2020
        22Jānis VagrisJānis VagrisPaziņa17.10.193006.01.2023
        23Viktors ČebrikovsViktors ČebrikovsDarba devējs27.04.192301.07.1999
        24Ivars ĶezbersIvars ĶezbersPartiju biedrs30.03.194423.04.1997
        25Vladimirs SējaVladimirs SējaPartiju biedrs19.03.192303.10.1995
        26Mavriks VulfsonsMavriks VulfsonsPartiju biedrs07.01.191808.03.2004
        27Simons ŠustinsSimons ŠustinsPartiju biedrs14.02.190803.08.1978
        28Vilis SamsonsVilis SamsonsPartiju biedrs03.12.192017.09.2011
        29Augusts VossAugusts VossPartiju biedrs30.10.191910.02.1994
        30Ivans ZujānsIvans ZujānsPartiju biedrs11.12.191001.01.1975
        31
        Zigmunds KārkliņšPadotais28.02.193124.02.2019
        32
        Frīdrihs Straube-StraussPadotais04.02.192928.09.2005
        33Krišjānis EihmanisKrišjānis EihmanisPadotais00.00.194100.06.1991

        04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana

        Pievieno atmiņas

        13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija

        Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.

        Pievieno atmiņas

        14.01.1991 | OMON uzbrukumi Vecmīlgrāvim

        1991.gada 14.janvārī M. Gorbačovs PSRS Augstākās Padomes sēdē atkārto PSRS iekšlietu ministra B. Pugo viedokli, ka armija Viļņā rīkojusies pareizi.

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | Latvijas neatkarības ienaidnieku- Interfrontes mītiņš. "Glābšanas komiteja" paziņo par varas pārņemšanu

        Interfronte savā mītiņā Kr. Barona ielas stadionā sapulcina 10 000 dalībnieku, VSGK paziņo par varas pārņemšanu

        Pievieno atmiņas

        15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8

        1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.

        Pievieno atmiņas

        16.01.1991 | Komunistiskās okupācijas režīma 1991. gada pirmie upuri Rīgā

        1991. gada 16. janvārī tika rīkota Sēru diena Viļņā, 13. janvāra upuru bēres. Šajā dienā OMON (no krievu Otrjad Milicii Osobogo Naznačeņija- Īpašas Nozīmes Milicijas Vienība) Rīgā nogalināja arī pirmo upuri Latvijā.

        Pievieno atmiņas

        17.01.1991 | Trauksme uz barikādēm

        1991.gada 17.janvārī Rīgā uz barikādēm tiek izsludināts trauksmes stāvoklis

        Pievieno atmiņas

        19.01.1991 | Manifestācija un pirmā Latvijas barikāžu upura bēres

        1991.gada 19.janvārī notiek Tautas manifestācija, kā arī 16.janvārī nošautā R. Mūrnieka bērēs. Naktī OMON aiztur un piekauj piecus Īpašo tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienības dalībniekus.

        Pievieno atmiņas

        20.01.1991 | Uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai

        1991.gada 20.janvārī notiek demonstrācijas Maskavā Baltijas aizstāvībai, tajās piedalās ap 100 000 cilvēku. Tiek izvirzīta prasība pēc M. Gorbačova, D. Jazova, B. Pugo, VDK priekšsēdētāja V. Krjučkova demisijas sakarā ar Viļņas upuriem. Šajā dienā, kad nolemts pamazām Barikādes Rīgā noņemt, notiek uzbrukums Latvijas Iekšlietu ministrijai. Šī ir diena, kurā krita Podnieka komanda, kā arī citi Neatkarības aizstāvji. Mūžīga piemiņa viņiem.

        Pievieno atmiņas

        03.03.1991 | Aptauja par Latvijas neatkarību

        Pievieno atmiņas

        31.07.1991 | OMON uzbrukums Lietuvas muitas punktam Medininkos

        Pievieno atmiņas

        19.08.1991 | Augusta pučs

        Pievieno atmiņas

        21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu

        Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas

        Pievieno atmiņas

        07.11.1991 | Čekomānijas aura

        Aivars Borovkovs un Edmunds Johansons - telefonakcijā atbild uz klausītāju jautājumiem.

        Pievieno atmiņas

        05.02.2024 | Борис Карпичков: Являлась ли Тататья Жданок информатором Латвийского КГБ?

        Pievieno atmiņas

        Birkas