Pastāsti par vietu
lv

Georgs Feders

Dzimšanas datums:
30.09.1888
Miršanas datums:
23.11.1964
Tēva vārds:
Georgs
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Feders
Kategorijas:
Dzimis Latvijā, Filozofs, Ierēdnis (-e), Jurists, Pedagogs, skolotājs, Students, Tiesnesis, Tulkotājs, Valodnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Dzimis 1888. g. 30. sept. Cēsīs mācītāja ģimenē.

Tēvs Georgs, māte Emīlija Auguste, dz. Pola. Latvietis, luterticīgs.

No 1902. g. mācījies Rīgas Nikolaja I ģimnāzijā (beidzis 1906. g.). 1906.–10. g. studējis tieslietas TU (beidzis ar I šķ. diplomu), vairākus gadus studējis jaunās valodu un tiesību filozofiju Vācijā – Heidelbergas, Leipcigas un Berlīnes Universitātē.

1914. g., sākoties 1. pasaules karam, atgriezies Krievijā, bijis ierēdnis Jelgavas pasta un telegrāfa kantorī, pēc tā evakuācijas 1915. g. pārcēlies uz Tērbatu.

1914.–16. g. studējis valodniecību (vācu valodu) un filozofiju TU. No 1916. g. strādājis par ierēdni evakuētajā Rīgas pasta un telegrāfa iecirkņa valdē, Tērbatas pastā.

No 1918. g. sākuma notāra palīgs Tērbatā.

Pēc atgriešanās Latvijā lielinieku varas periodā bijis tulks Padomju Latvijas Satiksmes komisariāta Rīgas radiotelegrāfa stacijā.

No 1919. g. okt. Armijas virspavēlnieka štāba inspekcijas daļas tulks, piekomandēts Kara tiesu pārvaldei kā speciālists juridiskiem darbiem.

1919. g. sept.–nov. jaunākais sevišķu uzdevumu ierēdnis Ārlietu ministrijā (no 1920. g. marta juriskonsultācijas I šķ. sekretārs, 1920. g. apr.–okt. juriskonsultācijas nodaļas vadītāja v. i., no 1920. g. okt. jurists speciālists, no 1922. g. brīva līguma juriskonsults).

1919. g. okt.–1920. g. janv. bijis oficiāli iesaukts Latvijas armijā.

No 1919. g. 4. dec. zvērināta advokāta H. Rūša palīgs.

No 1919. g. 19. dec. jaunākais tiesamatu kandidāts Tiesu palātā; strādājis prokurora un 1. civilnodaļas vadītāja pakļautībā (1920. g. 1. martā atbrīvots no amata pēc paša lūguma). 1920. janv.–okt. atskaitīts no zvērinātu advokātu palīgu skaita (pēc tam atkal zvērināta advokāta palīgs līdz 1924. g. 13. febr.).

1920. g. martā Ārlietu ministrijas juriskonsultācijas III šķ. sekretārs. 1920. g. apr.–okt. juriskonsultācijas Līgumu un konvenciju nodaļas vadītājs (pēc tam brīva līguma jurists speciālists, no 1922. g. aug. brīva līguma juriskonsults).

No 1923. g. 11. okt. papildu miertiesnesis Rīgas apgabaltiesā.

Bijis lektors Latvijas Tautas universitātē. 1923. g. nov. ar tieslietu ministra V. Holcmaņa piekrišanu atļauts ieņemt juriskonsulta amatu Ārlietu ministrijā (1932. g. atbrīvots sakarā ar amata likvidēšanu, vēlāk vairākkārt bijis juriskonsulta v. p. i.). 1924. g. sept.–dec. ar Kultūras fonda stipendiju zinātniskā nolūkā strādājis Londonas bibliotēkās.

No 1927. g. 11. janv. Rīgas apgabaltiesas loceklis, 3. civilnodaļas tiesnesis.

Bijis Tautu Savienības veicināšanas biedrības biedrs, darbojies Jaunekļu kristīgajā savienībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

Vācu okupācijas laikā 1941.–44. g. Latvijas ģenerālapg. Zemes pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijas Rīgas apgabaltiesas loceklis 3. civilnodaļā.

Pēc otrreizējās padomju okupācijas dzīvojis Rīgā, pensionārs.

Miris 1964. g. 23. nov.

Apbedīts Rīgā, Meža kapos.

Apbalvojumi: Beļģijas Ko IV šķ., Ungārijas No III šķ. Neprecējies.

A. LNA LVVA, 1534. f., 5. apr., 50. l.; 1536. f., 2. apr., 318., 319. l.; 7354. f., 1. apr., 183. l.; 2570. f., 14. apr., 398. l.; 2996. f., 6. apr., 769. l.; LĀDD.

No G. Federa dienesta apraksta Ārlietu ministrijā 20. gadu sākumā: “Pārvalda pilnīgi latviešu, krievu, vācu, angļu, franču, latīņu, grieķu valodu, pietiekoši – itāliešu, spāniešu, leišu, igauņu, zviedru valodu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 319. l., 35. lp.)

No G. Federa 1931. g. jūl. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Būmanim: “Sakarā ar pieprasījumu pagodinos paziņot, ka Ministru kabinets savā 1. VII 1931. g. sēdē atļāvis man arī turpmāk ieņemt Ārlietu ministrijas juriskonsulta amatu. Ārpus minētā juriskonsulta amata man nav citas Tiesu iekārtas lik[uma] Attiecīgos noteikumos paredzētas blakus nodarbošanās.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 319. l., 43. lp.)

No Ārlietu ministrijas vecākā juriskonsulta R. Akmentiņa raksta ārlietu ministram K. Zariņam 1932. g. 30. martā: “Viņš ir iestrādājies Ārlietu ministrijas darbā. Viņam ir spīdošas svešu valodu zināšanas [G. Feders pilnīgi pārvaldīja astoņas valodas un vēl astoņās spēja brīvi saprasties – sast.], kam jo sevišķi ir liela nozīme Ārlietu ministrijas darbā. Ja ņem vērā šīs ārkārtējās valodu zināšanas un specifiskos Ārlietu ministrijas uzdevumus, kā arī to, ka še ir darīšana ar pilnīgi pārbaudītu, uzticamu darbinieku, tad man gribētos budžetu komisijai jautāt, kurā gan no kaut kādas valsts ārlietu ministrijām varētu iedomāties, ka tā atlaistu tādu darbinieku no dienesta [domāta iespējamā atlaišana budžeta, resp., štatu samazināšanas dēļ – sast.].” (LNA LVVA, 2570. f., 14. apr., 398. l., b. p.)

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Georgs FedersGeorgs FedersTēvs13.03.184924.06.1912
        2
        Auguste FedereMāte14.09.187025.06.1941
        3Bertrams FedersBertrams FedersBrālis16.05.189305.12.1973
        4
        Oļģerts FedersBrālis25.04.190100.00.1985
        5Gerhards FedersGerhards FedersBrālis05.03.189006.07.1974
        6
        Andris FedersBrāļa/māsas dēls12.10.194006.08.1989
        7
        Kārlis FedersBrāļa/māsas dēls05.02.192325.05.2013
        8
        Juris FedersBrāļa/māsas dēls05.08.192002.02.2023
        9
        Skaidrīte FedersSvaine24.05.191614.02.1990
        10
        Emīlija FedersSvaine09.11.189224.08.1970

        Nav norādīti notikumi

        Birkas