Gustavs Neimanis

Operdziedātājs (bass) N. dzimis Ēdolē, 1894. gada 6. martā. N. tēvs bijis savā apkārtnē pazīstams aktieris un koru basists. Uz dziedāšanu N. pamudinājis vecais kora vadonis Rempēters. Jau 1910. g. N. dzied Maskavas latv. biedrības korī. No 1909. g. līdz 1914. g., dzīvodams Maskavā, N. mācās dziedāt pie Maskavas filharmonijas prof. Donskoja, vēlāk Itālijā pie prof. Grani. Līdz 1921. gadam dzīvodams Sibirijā, dzied Tomskā, Novo-Nikolajevskā kā korists un arī mazāku partiju solists turienes operu teātros. Dzimtenē pārbraucis, 3 gadus darbojas Liepājas operā. Sākot no 1925. g. dzied Nacionālā operā, basa partijas gandrīz vai ikkatrā operā. N. savā repertuārā skaita 67 basa partijas, no kurām galvenās: Dālands (Skrejošā holandietī), Landgrāfs (Tanheizerā), Karalis (Loengrinā), Don-Bazilio (Seviļas bārddzinī). Mefisto (Faustā), Broņji (Žīdietē) u. c.  /Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930/

----

20. februārī, kā vēstī "Cīņā" ievietota sēru ziņa, „pēc grūtas slimības" miris bijušais Operas solists Gustavs Neimanis, kam bija piešķirts "nopelniem bagāta mākslinieka" nosaukums. Viņa apbedīšana, kā vēsta Teātra biedrības sēru ziņa, notikusi 24. februārī. Neimanis guldīts Meža kapos.
Mirušais mākslinieks bija Ēdoles galdnieka dēls, kas mācījies dziedāšanu pie Maskavas filharmonijas prof. Donskoja. 1894. gadā dzimušais Neimanis jau Pirmā pasaules kara bēgļu laikā dziedāja Tomskas operā. Latvijā viņa pirmā skatuve bija Liepājas opera, kam sekoja Nacionālā opera Rīgā. Neimaņa agrākās basa partijas: landgrafs Tanheizerā, ķēniņš Loengrīnā, Mefistofelis, Grēmins, Dālands.

Avots: "Laiks", 04.03.1961 , fotogrāfijas no izdevumiem "Atpūta", "Tēvija" u.c.