Pastāsti par vietu
lv

Ivars Smilga

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
02.12.1892
Miršanas datums:
10.01.1937
Tēva vārds:
Teņa dēls
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Ивар Тенисович Смилга
Papildu vārdi:
Ивар Смилга
Kategorijas:
Boļševiks, lielinieks, PSKP CK loceklis, Padomju represiju (genocīda) upuris, Politiskais ieslodzītais, Profesors, Rektors, Revolucionārs, Valsts un komunistu partijas darbinieks, Valstsvīrs, pilsoņu kara dalībnieks
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Maskava, Donas Kapsēta, (Donskoe, Donskoje)

Ivars Smilga (1892-1938) bija latviešu marksists un profesionālais revolucionārs.

Viens no Somijas pilsoņu kara un Krievijas pilsoņu kara vadītājiem. Pēc Pirmā pasaules kara komunistiskās partijas un valsts saimnieciskais darbinieks Padomju Krievijā un PSRS.

Dzīvesgājums

Dzimis 1892. gada 2. decembrī Alojas pagasta "Mežurgu" māju saimnieka Teņa Smilgas un viņa sievas Anetes Jūlijas (dzim. Lindes) ģimenē. Bērnībā viņu iespaidojuši tēva uzskati un grieķu mitoloģijas stāsti. 

1905. gada revolūcijas laikā soda ekspedīcija 1906. gadā nošāva viņa tēvu, kas bija ievēlēts par pagasta rīcības komitejas priekšsēdi. Ivars Smilga tajā laikā mācījās Valmieras reālskolā un pēc tēva nāves 1907. gada janvārī iestājās LSDSP.

1910. gadā viņš sāka studijas Maskavas A. Šaņavska Tautas universitātes juridiskajā fakultātē, bet jau nākamajā gadā tika izslēgts par piedalīšanos studentu demonstrācijā.

1915. gadā Smilgu apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada martā viņš ieradās Petrogradā, kur viņu ievēlēja par Krievijas Sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas (KSDS(b)P) Centrālkomitejas locekli un aizsūtīja organizēt padomju darbu Somijā. No 1917. gada vidus Smilga bija Somijas armijas, flotes un strādnieku izpildkomitejas priekšsēdētājs. Oktobra revolūcijas laikā viņš organizēja revolucionāro karaspēka daļu pārvietošanu no Somijas un Petrogradu. Pēc Somijas neatkarības proklamēšanas Ļeņins viņu iecēla par KSPFR pilnvaroto pārstāvi Somijā, kur viņš aktīvi iesaistījās Somijas pilsoņu kara organizēšanā 1918. gadā. Pēc atgriešanās Petrogradā Smilgu iecēla par Kara revolucionārās padomes (Реввоенсовет) locekli un viņš bija viens no galvenajiem kauju organizētājiem  Krievijas pilsoņu kara frontēs (1918-1921).

Pēc kara beigām 1921. gadā strādāja vadošos amatos Krievijas tautsaimniecībā: no 1921. gada līdz 1923. gadam bija kurināmā pārvaldes priekšnieks un Augstākās tautas saimniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks. No 1924. līdz 1926. gadam bija Valsts plāna priekšsēdētāja vietnieks, līdz 1927. gadam G.Pļehanova tautas saimniecības universitātes (Российский экономический университет имени Г. В. Плеханова) profesors un rektors. 1927. gadā neilgu laiku Tālo Austrumu bankas direktors.

1927. gada decembrī I. Smilgu kā Trocka atbalstītāju izslēdza no partijas un piesprieda četrus gadus izsūtījumā Minusinskā  Krasnojarskas novadā, bet 1930. gadā atjaunoja partijā. Pēc atgriešanās Maskavā viņš strādāja Augstākajā tautas saimniecības Mobilizācijas pārvaldē par priekšsēdētāja vietnieku, bet no 1933. gada Valsts plāna komitejā par priekšsēdētāja vietnieku  Vidusāzijas sektorā, bet 1934. gadā viņu atlaida no darba. 1935. gada naktī no 1. uz 2. janvāri viņu arestēja, piesprieda 10 gadu cietumsodu un aizsūta uz Verhņeuraļskas politizolatoru.

Lielā terora laikā viņu 1938. gada pavasarī pārveda uz Maskavas NKVD cietumu. Pratināšanās neatzina savu vainu par spīti spīdzināšanām. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija 1938. gada 12. martā Smilgam piesprieda nāvessodu, kas izpildīts 26. martā. Līķis sadedzināts Maskavas Jaunās Donas kapsētas (Новое Донское кладбище) krematorijā un apglabāts masu kapā.

Reabilitēts 1987.gadā.

Represijas pret Smilgas radiniekiem

Ivara Smilgas sieva Nadežda Vasiljevna Polujana–Smilga (dz.1896.g.) arestēta 1936. gada naktī no 1. uz 2. jūniju, ieslodzīta Solovku salās un vēlāk nošauta. I. Smilgas vecākā meita Tatjana (1919-2014) arestēta 1939. gadā, bet jaunākā meita Natālija 1949. gadā. Sākumā ieslodzīta Butirku cietumā, bet vēlāk pārsūtīta uz Kazahstānu.

Brālis Pāvils Smilga arestēts 1936. gadā un gājis bojā kādā no GULAGa nometnēm.

Grāmata: " Мой отец Ивар Смилга," Т. Смилга.  2013 

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Pāvils SmilgaBrālis
        2
        N. Polujana–SmilgaSieva
        3Valērijs (Mārtiņš) MežlauksValērijs (Mārtiņš) MežlauksDarba biedrs07.02.189329.07.1938
        4ĻeņinsĻeņinsPaziņa22.04.187021.01.1924
        5Pēteris BlūmfeldsPēteris BlūmfeldsPartiju biedrs30.01.189103.02.1938
        6Jēkabs DubelšteinsJēkabs DubelšteinsDomu biedrs25.10.188524.09.1907
        7Mihails TuhačevskisMihails TuhačevskisDomu biedrs16.02.189312.06.1937
        8Kārlis  RadeksKārlis RadeksDomu biedrs31.10.188519.05.1939
        9Ļevs TrockisĻevs TrockisDomu biedrs26.10.187921.08.1940
        10Antons DeņikinsAntons DeņikinsPretinieks16.12.187208.08.1947
        11Vasīlijs BlohinsVasīlijs BlohinsVarmāka, vainīgais00.12.189503.02.1955

        Nav norādīti notikumi

        Birkas