Pastāsti par vietu
lv

Jānis Bērziņš

Beidzis LU tautsaimniecības nodaļu ar mag. oec. grādu.

Studiju laikā bijis studentu biedrībā Austrums. Studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājs.

Ar TZO apbalvots 1926.g. oktobrī III šķ, 1927. I- IIšķ, 1927. II šķ

Docents Rīgas komercinstitūtā. Kara ministrijas Budžeta un kredītu pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnanta dienesta pakāpē. Slimojis un miris no vēža 1935.g.

Avots: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"

 

Vakar Rīgā miris Kara ministrijas apgādes pārvaldes finanču daļas priekšnieks, administratīvais pulkvedis-leitenants Jānis Bērziņš. Plkv.-ltn. Bērziņš 1918. gadā iestājies apsardzības ministrijas dienestā un 1919. gada 24. jūnijā iecelts armijas apgādības pārvaldē par nodaļas grāmatvedi un 1920. gadā par budžeta nodaļas priekšnieka palīgu. 1927. g. janvāri beidzis Latvijas universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti, iegūdams tautsaimniecības zinātņu kandidāta grādu. Sākot ar 1933. g. maiju Bērziņš ieņēmis apgādes pārvaldes finanču daļas priekšnieka amatu. Darbojies arī Armijas ekonomiskā veikalā par revīzijas komisijas priekšsēdētāju. Nāves cēlonis — ļaundabīgs audzējs.
Ārpus dienesta nelaiķis darbojās Rīgas komercinstitūtā kā mācības spēks un direktors. Bija korpor. „Fraternitas Livonica" filistrs — dibinātājs. Šodien Bērziņa mirstīgās atliekas pārvedīs no kara slimnīcas uz korporācijas mitekli Veru ielā 6. Izvadīšana uz pēdējo atdusas vietu Atmodas draudzes kapos sestdien, piedaloties virsnieku un studentu goda sardzēm.

Avots: Rīts, 03.05.1935

 

Ieraksts dublējas - https://nekropole.info/lv/Janis-Berzins-00.00.1891 un https://nekropole.info/lv/Janis-Berzins-00.00.1891-04.05.1935

Avoti: Fraternitas Livonica

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Vilis KalniņšVilis KalniņšSkolotājs28.08.190011.10.1941
        2
        Juris KliesmetsSkolotājs11.11.189800.12.1951

        01.01.1885 | Maskavā sāk iznākt "Zinības un rakstniecības mēnešraksts "Austrums""

        Akadēmiskās vienības “Austrums” aizsākumi meklējami 19. gs. 60. gados - “pirmās latviešu tautiskās atmodas” laikmetā. Maskavā un Pēterburgā, arī Tērbatā (Tartu) un Rīgā 19. gs. vidū jau darbojās dažādu Krievijas apgabalu studentu vienības un radās arī nacionālie studentu pulciņi. Maskavā ar laiku izauga arī latviešu studentu pulciņš, kas nebija oficiāla organizācija un kura sākums ir cieši saistīts ar jaunlatviešu ideologa Krišjāņa Valdemāra vārdu, kurš 1867. g. ieradās Maskavā. Tieši jaunlatviešu studentu pulciņa darbībā meklējami “Austruma” gara un centienu sākumi, kur dzima un veidojās latviešu atmodas laikmeta ideoloģija. Laikā līdz 80. gadiem Maskavā ieradās arī Kr. Barons, Fr. Treilands-Brīvzemnieks, Kr. Kalniņš, J. Krīgers-Krodznieks, A. Bandrēvičs, J. Velme un citi. 1885. g. Maskavā sāka iznākt žurnāls “Austrums” J. Velmes vadībā. Minētās personas aktīvi darbojās un kļuva par latviešu inteliģences kodolu Maskavā.

        Pievieno atmiņas

        Birkas