Jānis Saulītis

LKOK nr.3/1141

Saulītis, Jānis Kārļa dēls

Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.

* 1897. g. 9. decembrī Kusas muižā Cēsu apriņķī.

+ 1944. g., vai vēlāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra uzbrukumu pie Šampētera muižas.

1944. gadā NKVD apcietināts. Citu ziņu nav.

SAULĪTIS JĀNIS Kārļa dēls

6. Rīgas kājnieku pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 9. dec. Kusas pag. Izglītojies reālskolā. 

Krievu armijā iesaukts 1916. g., beidzis Gatčinas praporščiku skolu, dienējis latviešu strēlnieku formējumos līdz 1918. g. janv., pēc tam Sarkanajā armijā, dienējis Stukmaņos līdz 1919. g. maijam.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 16. jūn. Pļaviņās, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. g. apr. paaugstināts par virsleitnantu.

1919. g. 10. nov. Rīgā uzbrukumā Šampēterim Saulītis izsita ienaidnieku no pozīcijām, pēc tam ielenca bermontiešus Dzegužkalna tuvumā un sacēla to rindās apjukumu, tā lielā mērā sekmēdams Dzegužkalna iekarošanu, 3 smago ložmetēju atņemšanu; tālākā uzbrukuma laikā tika ievainots. 

1941. g. okt. - 1942. g. martā Kalsnavas pag. policijas priekšnieka palīgs, pēc tam līdz 1943. g. sept. Madonas apr. 3. policijas iecirkņa (Jaunkalsnavā) uzraugs.

1944. g. febr. iesaukts latviešu leģionā, rotas komandieris 2. robežsargu pulkā. 1944. g. jūn. beigās slimības dēļ atvaļināts, dzīvojis Kalsnavā. 

1944. g. 27. aug. apcietināts. 1945. g. 13. apr. LPSR leTK karaspēka kara tribunāls notiesāja Saulītis uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-la). Par turpmāko likteni ziņu nav.