Pastāsti par vietu
lv

Jānis Staprāns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
24.04.1869
Miršanas datums:
27.12.1953
Kategorijas:
Pedagogs, skolotājs
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Meža kapi

Skolotājs Jānis Staprans. Pēc 36 gadu nokalpošanas tautas izglītības druvā mūsu pils. pamatskolas pārzinis J. Staprans šoruden iziet pensijā.

Viņš dzimis 1869, g. 24. aprīli Kokneses Rudušos, Vidzemē, kā zemnieka dēls. Pirmo izglītību baudījis Kokneses pagastskolā, pēc tam apmeklējis un beidzis Vietalvas ministrijas skolu, kur mācijies pie pazīstamā progresīvā skolotāja Kalniņa.

1891. gada. iegūstot skolotāja tiesības, nobeidzis Kuldigas skolotāju semināru, kurš latviešiem devis daudzus pazīstamus darbiniekus.

Pirmā darba vieta jaunajam skolotājam bija Ģipkas pagastskola.

Nostrādajis tur, viņš aiziet uz Mazirbes skolu, kur darbojas līdz 1899. gadam.

Toreizējā klusā jūrmalas dzīve viņu neapmierina un viņš pāriet par pārzini Stāmerienes draudzes skolā, Vidzemē. Bez tiešā skolotāja darba, viņš ņem ari aktīvu dalību sabiedriskā dzīvē. Nodibina pirmo dziedātāju kori, kurā piedalās ļaudis no tuvienes un tālienes un rīko koncertus.

Bez kora viņš dibina ari dramatisko pulciņu, kurš viņa vadibā deva stāmeriešiem pirmās teātra izrādes.

1902. gadā Staprans škīrās no Stāmerienes un atnāk uz Talsiem, par pārzini vietejā draudzes skolā.  

Stāmerieši viņa aiziešanu nožēlo un sarīko viņam svinīgu un sirsnīgu atvadīšanos.

Talsos Staprans darbojas arī şabiedriskā dzīvē:

  • ieņem Sadraudzigā B-bā ilgāku laiku priekšnieka biedra un priekšnieka vietu,
  • aktīvi līdzdarbojas biedrēbas nama celšanā.

Izceļoties 1905. g. revolūcijai, viņš pieslējās socialdemokratiskai kustībai un bija viens no Talsu apriņķa skolotāju sapulces sasaucējiem. Şapulce bija domāta jaunu skolu programu izstrādašanai.

Ierodoties sodu ekspedicijai, viņš tiek 1906. g. sākumā apcietināts, bet, latmīgam gadījumam pateicoties, viņam izdodas no apcietinājuma atsvabināties.

Pasaules karam izceļoties un vāciešiem Kurzemi ieņemot, Staprans līdz ar citiem bēgļiem atstāj dzimteni un aizbrauc uz Valku. Tur ieņem atbildīgo bēgļu punkta pārzņa vietu un vēlāk darbojas Viskrievijas pilsētu Savienibā kā aizmugures slimnicu pārzinis.

1918. a. decembrī atgriežas dzimtenē un nākošā gadā, pēc lielinieku izdzīišanas, vācieši viņu arestē par it kā naidēgu izturēšanos pret viņiem

 

No apcietinājuma atsvabināts, viņš organisē Talsos latviešu pamatskolu pats saviem privātiem līdzeļkiem, bez algas strādādams. Vìņa aizrunāti, par şkolotājiem bez algas darbojas arī viņa dēls Sergejs Staprans un Vera Freimane (tag. Insberģe).

Nostiprinoties Latvijas valdībai, skolu pārņem pilsēta un Staprans izpilda viņas pārziņa vietu.

Nodibinoties pirmai demokrātiskai Talsu pašvaldibai, Stapranu ievēl par pirmo pilsētas galvu. Šai amatā viņš starp citu ierosina jaunā skolas nama un elektriskās centrāles būv i. Abi šie ierosinājumi, viņam aktīv vienmēr līdzdarbojoties, tagad kļūvuši par īstenību Pēdējā domē viņu ievēl par priekšsēdetāju.

Bez darbības pašvaldibā atzīmejama vēl Staprana aktivitate sabiedriski-politiskā Talsu dzīvē.

Tā vairāk jeb mazāk viņš darbojas līdz ļoti daudzās biedrībās un viņu valdēs. Bijis Sarkanā Krusta nodaļas p-ks., tagad Bērnu Draugu Biedribas valdes loceklis

Dibinājis biedribu Strādnieku Sports un Sargs, ilgus gadus ieņem vietējās sociāldemokratiskās partijas organizācijā priekšsēdetaja vietu, ka atbildīgais redaktors paraksta demokrātisko laikrakstu .”Talsu Dzīve" un “Talsu Vvēstnesis".

Ar mūsu nabadzīgo skolotajā algu, saviem bērniem viņš devis augstskolas izglītibu.

Vecākais dēls Sergejs sekmīgi beidzis studijas Komerczinībās, piedalījies Latvijas atbrīmošanas karā, apbalvots ar Lāčplēša ordeni, piedalijies slavenā Niedras nozagšanā.

Jaunākais dēls Teodors, studējis medicīnu un tagad strādā ka ārsts Rīgas strādnieku kvartālos.

Ari brīvības cīņu dalībnieks un stādīts priekš apbalvošanai ar Lāčplēša ordeni.

Meita Anastasija beigusi ekonomisko fakultāti.

Staprans atzīmējams ar savu stingro, nosvērto noteiktību — īpašību, kādu mācījušies viņā cienīt arī viņa pretinieki. Kā noteikts izglītības draugs un strādnieku lietas aizstāvētājs, viņš darbos cēlis pieminekļus, ko ilgi atminēs visi viņa skolnieki un darba ļaudis.

Novēlam sirmajam darbiniekam saulainu un gaišu mūža vakaru!

Talsu Vēstnesis Nr.32., 26.08.1927

Avoti: Rīgas dome, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Teodors StaprānsTeodors StaprānsDēls22.12.190012.09.1989
        2Sergejs StaprānsSergejs StaprānsDēls05.11.189625.09.1951
        3
        Anastasija SkārdsMeita00.00.189901.11.1974
        4Emīlija StaprānsEmīlija StaprānsSieva04.08.187511.08.1930
        5Vilis SkārdsVilis SkārdsZnots19.02.189419.07.1980
        6
        Ilmārs SkārdsMazdēls31.00.192600.00.2006

        13.01.1905 | 1905. gads 13. janvāra demonstrācija

        Nemieri jeb 1905. gada revolūcija Latvijā 1905. gadā sākās ar 13. janvāra (piekārtots pie datuma, ignorējot stilu, 26.1.1905 pēc jaunā) manifestāciju Rīgā, kuru, kā reakciju uz demonstrantu apšaušanu Sanktpēterburgā 9. janvārī, organizēja LSDP.

        Pievieno atmiņas

        03.12.1905 | Latvijas teritorija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības

        Pievieno atmiņas

        Birkas