Pastāsti par vietu
lv

Jūlijs Kalnozols

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
31.01.1903
Miršanas datums:
23.10.1950
Tēva vārds:
Jāņa dēls
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Kalnozols
Papildu vārdi:
Pēteris
Kategorijas:
Aizsargs, Nacionālais partizāns, mežabrālis, Padomju represiju (genocīda) upuris, VKOK, Viestura Kara ordeņa kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Kūmas: puisis Peter - Julius Dannenberg, vaļinieks Fric Dannenberg, viņa sieva Anna.

1928.g. iecelts par grupas komandieri Lībagu aizsargu nodaļā. [Latvijas Kareivis 19.4.1928] 

Darbojās Kalnozola-Daugavieša grupā - grupa darbojās Strazdes, Laucienes un Lībagu pagastā.Jūlija Kalnozola un Teodora Daugavieša grupai ir veltīts piemineklis.

Uz granīta plāksnes uzrakstīti to 34 nacionālo partizānu vārdi, kurus čeka nošāva vai izsūtīja uz padomju koncentrācijas nometnēm. Starp upuriem bija arī «Daugavas vanagu Latvijā» Talsu nodaļas bijušā priekšnieka Ulda Danberga brālis Vilis Danbergs. 

***

Pats Kalnozols nošāva Strazdes pagasta partorgu Biedriņu, ko nevar uzskatīt par "neapbruņotu nekombatantu". Visi partorgi un izpildkomiteju priekšsēdētāji tajā laikā bija bruņoti.

Lībagu pagasta sagādes aģents Kalniņš, ko nenošāva Kalnozols, bet kāds cits no viņa grupas, arī nebija nekombatants: kā iznīcinātāju bataljona kaujinieks viņš bija bruņots.

Mežabrāļi - nacionālie partizāni - cīnījās pret padomju varu ar ieročiem rokās.

***

1948, gada 15. augustā čekas aģentu-kaujinieku operācijā, Jūlijs tika apcietināts Lībagu pagasta, "Laucenieku" mājās. Smagi tika ievainots MGB komandieris un vēl divi čekas aģenti. Jūliju nosūtīja apcietinājumā Dubrovlag, Mordvijas apgabalā.

1949. gada 29. janvārī valsts drošības ministrijas “osoboe soveščaņije” (īpašā sapulce - krievu val.) piesprieda 25 gadu apcietinājumu “īpašā nometnē”. 

Jūlijs Kalnozols mira 1950. gada 23. oktobrī no smagas plaušu pneimonijas.

Kopā ar viņu izsūtīti uz Sibīriju tika arī sieva ar dēlu. Dzimtās mājas tika izdemolētas.

***

Pirmo reabilitācijas atteikumu Jūlija Kalnozola toreiz vēl dzīvā sieva Irēna Kalnozola saņēma 1991. gada 7. jūlijā. Atteikumu bija parakstījis LR ģenerālprokurora pienākumu pildītājs Jānis Skrastiņš, pamatojoties uz Krievijas federācijas kriminālkodeksa (1926. gada redakcijā) 58. pantu (par padomju dzimtenes nodevību, par terora aktu izdarīšanu pret padomju varu utt.). Skrastiņa atteikuma teksts saturēja “pierādījumus” Jūlija Kalnozola “teroristiskajai darbībai”, kurš turklāt “organizēja un vadīja bruņotu bandu, kuras sastāvā izdarīja teroristiskus aktus pret partijas un padomju darbiniekiem”.

***

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1
        Aleksandrs KalnozolsDēls15.02.193200.00.2012
        2
        Ivars KalnozolsDēls12.04.193629.11.2016
        3Oskars KalnozolsOskars KalnozolsBrālis10.09.190425.03.1942
        4Pauls KalnozolsPauls KalnozolsBrālis00.00.189124.07.1964
        5
        Irēna KalnozolaSieva00.00.190400.00.1992
        6
        Edīte KalnozolaSvaine09.04.192926.08.2018

        Nav norādīti notikumi

        Birkas