Pastāsti par vietu
lv

Kārlis Leščinskis

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
01.08.1893
Miršanas datums:
00.00.1989
Tēva vārds:
Kārlis
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, Dārzkopis, Ierēdnis (-e), Inženieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīga, Lāčupes (Lācara) kapi

KĀRLIS NIKOLAJS LEŠČINSKIS (1893-1989), latvietis, tēva vārds Kārlis, radiooperators, ierēdnis, Lāčupes kapos.  

Dzimis Rīgā, Iļģuciemā. Tēvs: namīpašnieks un tirgotājs Kārlis Leščinskis, māte: Ieva Leščinska, dzim. Pavlovska, māsas: māksliniece un Piektā gada revolūcijas dalībniece Otīlija Leščinska, skolotāja un ierēdne Lūcija Lazda (dzim. Leščinska), Emīlija Freinberga (dzim. Leščinska), precējusies ar Kārli Freinbergu.

Beidzis Ata Ķeniņa reālskolu Rīgā (ap 1911). Mācījies Pēterburgas Augstākajos lauksaimniecības kursos. Pirmā Pasaules kara laikā iesaukts armijā, darbojies galvenokārt Elektrotehniskajā bataljonā par radiooperatoru dienvidrietumu frontē Rietumukrainā pie Žitomiras. Nācies uztvert jaunākās ziņas arī no vācu frontes ziņojumiem. Viens no pirmajiem no vācu radio štāba ziņām uzzinājis par Februāra revolūciju Pēterburgā un tās norisi. Ziņas papildinājusi māsas Otīlijas Leščinskas vēstules, kura tajās dienās dzīvojusi Pēterburgā (mācījusies Nikolaja Rēriha vadītajā mākslas skolā). No Kārļa Leščinska vēstulēm uz mājām redzama arī tā vispārējā sajūsma, kas šai laikā pārņēmusi armijas biedrus. 1917. gada 29. jūlijā Otīlija atsūtījusi arī kartīti Latvijas karogu krāsās un ar vārdiem: ”Redzi, tāds ir Latvijas karogs”.     

Kārlis Lečšinskis gan ticis nozīmēts Elektrotehniskajā bataljonā, bet kara ierēdņiem jādod kukulis, ko viņš nav darījis, tādēļ sākumā iebīdīts disciplinārajā bataljonā (175. kājinieku pulkā), kur pabijis nepilnu gadu, kamēr no turienes izpestīts. Taču nav īpaši sūdzējies arī par turienes apstākļiem, jo bija labestīgs, komunikabls un pacietīgs.

”Soda bataljons atradās selo “Medveģ, Vitebskas guberņā, senās, lielās Arakčejeva laikā būvētās kazarmās. Man arī tur negāja slikti. Es biju dzimis laimes krekliņā, tas man kā tāds pergamenta papīrs bija līdzi arī zaldātos, bet kara laikā pazuda. Mani nosūtīja uz Radiooperatoru skolu pie Armijas virsnieku sakaru dienesta Petrogradā, kur gadu mācījos par radiotelegrāfistu. Tad nosūtīja uz dienvidrietumu fronti Rietumukrainā pie Žitomiras. Radiostacijā, kur strādāju, stāvēja kavalērija divīzijai aiz muguras. Pulvera dūmus vairs nedabūju ost. Manus skolas biedrus – Andreja Pumpura dēlu, Bišentropu u.c. latviešus nosūtīja uz karaskolu. Tie abi dus Tīreļa purvā un vēl citi arī, kurus tieši no vidusskolas nosūtīja uz latviešu strēlniekiem. 1916. un 1917. gadā no krievu pulkiem meklēja latviešus kā papildinājumu latviešu strēlnieku pulkiem. Kad pienāca mana rinda, mani kā neatvietojamu (zināju arī vācu valodu, ko katrs nezināja), atteicās sūtīt. Divīzijas komandieris nepiekrīt, un mēs tevi nesūtīsim. Es kā radiotelegrāfists uztvēru Maskavas un Vācijas preses ziņojumus un vēl pārtulkoju.”

Armijas sastāvā nācies būt dažādās vietās un iesaistīties dažādās nodarbēs. Nācies būt arī gūstekņu uzraugam, kas Dienvidsibīrijā Šadrinskā bija norīkoti siena pļaujā armijas vajadzībām. Darbu padarījuši ātrāk par citiem un tad atpūtušies, jo pastāvējušas savstarpēji draudzīgas attiecības. Vēl tagad glabājas izgrebta karote un grezni darināts koka bilžu rāmītis, ko dāvinājuši itāliešu un čehu karagūstekņi. Runājuši pēc kara braukt ciemos, bet saraksti ar adresēm pazuduši.

Kara beigās, no 1919. gada vasaras līdz 1920. gada decembrim, Kārlis Leščinskis bijis radiotelegrāfists Preses un meteoziņu radiostacijā Cēsīs, kad stacija pārcelta uz Rīgu – tādā pašā amatā Rīgā. Pēc tam – radiooperators Latvijas Zemkopības ministrijas Meteoroloģiskajā birojā, strādājis pazīstamā biroja dibinātāja Jāņa Barloti vadībā, kurš biroju vadīja līdz 1940. gadam. Līdz 1962. gadam Kārlis Lesčinskis strādājis līdzīgā amatā iestādē ar nosaukumu – Latvijas Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde, - vienlaikus ar pazīstamo hidrologu un ģeogrāfu Arvīdu Pastoru. Ilgus gadus nopietni darbojies Dārzkopības un biškopības biedrības Rīgas nodaļā, ieguvis Dārzkopja-puķkopja kvalifikāciju u.c., bijis biedrības Goda biedrs, ar aizrautību strādājis savā dārzā. Apglabāts Rīgā, Lāčupes kapos.

1919. gadā precējies ar Almu Leščinsku (dzim. Spuņģe,1897-1975) no Madonas rajona Bērzaunes pagasta ”Kalna Līciešiem". Meita Daina Leščinska (Filipova, 1920-2016), prec. ar veterinārārstu Sergeju Filipovu, emigrējusi uz ASV.

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kārlis LešcinskisKārlis LešcinskisTēvs06.02.185308.05.1907
        2Ieva LeščinskaIeva LeščinskaMāte21.01.185815.09.1922
        3Otīlija LeščinskaOtīlija LeščinskaMāsa22.12.188429.08.1923
        4Emīlija FreinbergaEmīlija FreinbergaMāsa28.03.189707.08.1991
        5Lūcija Ieva LazdaLūcija Ieva LazdaMāsa17.07.189519.11.1979
        6Aelita FreinbergaAelita FreinbergaBrāļa/māsas meita26.09.192517.10.2015
        7Kārlis FreinbergsKārlis FreinbergsSvainis31.07.188427.11.1967
        8
        Arvīds PastorsDarba biedrs07.01.190803.10.1991

        Nav norādīti notikumi

        Birkas