Pastāsti par vietu
lv

Leons Plāters

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
15.02.1836
Miršanas datums:
09.06.1863
Papildu vārdi:
Leon Plater, Leon Joachim Blažej hr.Broel Plater
Kategorijas:
Muižnieks, Neatkarības kauju dalībnieks
Tautība:
 latvietis, vācietis, polis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Leons Plāters  bija Latgales muižnieks. Janvāra sacelšanās laikā vadīja poļu - latgaļu patriotu karaspēka vienības uzbrukumu krievu karaspēka ieroču transportam pie Krāslavas.

Leons Plāters cēlies no dižciltīgo Latgales (Livonijas) muižnieku Plāteru dzimtas.

Dzimis 1836. gada 15. februārī Kombuļu muižā grāfa Jozefa Kazimira Plātera un viņa sievas Antoņinas, dzimušas Soltānes, ģimenē.

Sakarā ar 1831.g. Novembra sacelšanās dalībnieku atbalstīšanu Jozefu Plāteru ar ģimeni izsūtīja uz Smoļensku, kur pagāja Leona Plātera bērnība. Mācījās ģimnāzijā Rīgā, dzīvoja pie vecākā brāļa Augusta Plātera, pabeidza Jelgavas ģimnāziju.

Pēc tam saimniekoja Kazanovas pusmuižā (tagad Krāslavas novada Ūdrīšu pagasts).

1863. gada janvārī, kad bijušās Polijas-Lietuvas kopvalsts teritorijā sākās sacelšanās pret pakļautību Krievijai, Leons Plāters iesaistījās pretošanās grupā. Sākumā viņš gribēja doties uz Lietuvu un pievienoties Narbuta partijai, bet tad nolēma kopā ar citiem muižniekiem sākt pretdarbību Latgales teritorijā.

1863. gadā pavasarī no Dagdas Kazanovas muižā ieradās Zigmunds Buiņickis, kas bija izplānojis uz austrumiem no Krāslavas Baltiņu mežā uzbrukt krievu armijas transportam ar ieročiem un izdalīt tos sacelšanās dalībniekiem.

Pirms tam cīnītāji nodeva zvērestu Krāslavas katoļu baznīcā, ko pieņēma Krāslavas vikārs Jans Bolcevičs.

1863. gada 13. maijā Leons ar pieciem bruņotiem muižas kalpiem (kalpu Zablocki, kučieri Janu Bansu, stārastu Citoviču, šļahtiču Niececki un Antoniju) devās uz noteikto vietu un gaidīja transportu, kas no Daugavpils pa pasta traktu virzījās caur Krāslavu. Vēlāk ziņojumā bija teikts, ka Baltiņu mežā bija 50 bruņoti vīri.

Uzbrukumā krita daži karavīri, daži tika ievainoti, bet vienam virsniekam izdevās aizbēgt uz Krāslavu.

Priesteri Bolceviču notiesāja uz 20 gadiem ieslodzījumā. Zigmunds Buiņickis aizbēga uz ārzemēm.

Leons Plāters un viņa biedri tika sagūstīti un ieslodzīti Dinaburgas cietoksnī, kur 1863. gada 9. jūnijā Plāteram izpildīja nāvessodu.

Vienos avotos minēts, ka pēc nošaušanas viņš apglabāts turpat smiltājā pie cietokšņa, netālu no Rīgas-Dinaburgas šosejas, bet pēc tam naktī slepeni pārapbedīts nezināmā vietā. Citos, ka viņš apbedīts turpat cietokšņa 3. bastionā.

***

Plāteru dzimta cēlusies no Brēles (Broel) Vestfālenē Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju.

1306. gadā Alberts Plāters bija Cēsu komturs.

1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija Grobiņas fogts, vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija Daugavpils komturs (1510 - 1525), bet

Frīdrihs Plāters bija Livonijas landmaršals un Livonijas sūtnis pie Romas pāvesta Leo X (1517).

Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī Koknesi, viņa dēls Heinrihs Indricas muižu pie Krāslavas.

Viņa pēcnācējs Jānis Ludviķis Plāters bija Daugavpils stārasts un Inflantijas vaivads un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka "Livonijas patriarhs".

1729. gadā viņš kļuva par Krāslavas muižas īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru.

Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham 14 bērnu.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja Līksnas muiža, Bebrenes muiža un Pilskalnes muiža.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Kazimirs BuiņickisKazimirs BuiņickisAttāls radinieks30.09.178815.08.1878
        2Mihals OginskisMihals OginskisAttāls radinieks25.09.176515.10.1833
        3Emīlija PlātereEmīlija PlātereAttāls radinieks13.11.180623.12.1831
        4Ludviks MieroslavskisLudviks MieroslavskisCīņu biedrs17.01.181422.11.1878
        Birkas