Luīze Evertovska

Maza, mierīga, vērojoša meitenīte. Maz raudāja, daudz skatījās, sniedzās pēc lietām, domāja. Kopš pirmās apvelšanās viņai ļoti patika dzīvoties uz vēdera. Bet vēl vairāk viņai patika, kad mamma vai tētis vai māsa turēja viņu rokās.

Ja pēc rakstura pirmajos mēnešos var kaut ko spriest, tad jādomā, ka viņa būtu izaugusi par nosvērtu, klusu cilvēku, kas labi pazīst citus raksturus un izprot procesus. Un dažiem viņa būtu sirsnīgs, uzticams draugs.