Pastāsti par vietu
lv

Pēteris Pālens

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
17.07.1745
Miršanas datums:
13.02.1826
Papildu vārdi:
Peter von der Pahlen
Kategorijas:
Aristokrāts, Grāfs, Masons, Militārpersona, karavīrs, Politiķis, Saistīts ar Latviju, Ģenerālis
Tautība:
 vācietis
Kapsēta:
Iecavas Baznīcas kapsēta

fon der Pālens Pēteris,  muižnieks, grāfs, ģenerālis.

1745. dzimis Igaunijā, Palmses muižā 

1760.g. Piedalījies krievu- turku karos, beidzis dienestu ģenerāļa pakāpē.

1792.g. galvenais sarunu vedējs no Krievijas puses ar  Kurzemes- Zemgales hercogistes muižniecību un kuru rezultātā tā pēc vairāku gadsimtu neatkarības tika iznīcināta un anektēta no Krievijas puses.

Palmse mõisakompleks

1795. gadā pēc t.s. III Polijas dalīšanas par Kurzemes hercogu senjoru Žečpospoļitas karaļa vietā sev tiesības pieprasīja Krievijas impērija. Pālena darbības rezultātā Kurzemes un Zemgales muižniecības landtāga sēdē tika pieprasīta hercoga atteikšanās no troņa un hercogistes apvienošanās ar Krievijas impēriju.

1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula (turpmāk "Kurzemes un Zemgales hercogs" bija viens no Krievijas imperatora tituliem). Saņēmusi no Krievijas imperatores Katrīnas II zināmu kompensāciju par īpašumiem Kurzemē, Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Rietumeiropā.

Oginska polonēze

"

oginsky1

ir sarakstīta šajā kontekstā.

1795.g. pirmais Kurzemes ģenerālgubernators

1798.g.-1801.g. Pēterburgas kara gubernators,

no 1799.g. grāfs,

1800.g. Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernators, Iekšlietu ministrs

1800.g. vadījis sazvērestību, kuras rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvels I. Pēc atentāta izdarīšanas neviens no tajā iesaistītajiem (vairāk kā 150 augstmaņiem) netika sodīts bargi. Arī Pālens tika atbrīvots no amatiem, un izsūtīts no Pēterburgas, taču tam atļāva saglabāt visus īpašumus un tiesības Kurzemē un Zemgalē. Atentāta izmeklēšanas materiālus izpirka cara ģimene un iznīcināja

Pirms atentāta Pālens kā Kurzemes ģenerālgubernators bija centies par universitāti pārveidot Pētera akadēmiju Jelgavā.

"1800.gada beigās imperatora Pāvila I tuvākais padomnieks Kurzemes ģenerālgubernators Pēteris Pālens iesaka valdniekam pārveidot par universitāti Jelgavas akadēmiju," liecina Latvijas Zinātņu akadēmijas profesora Jāņa Stradiņa grāmatā "Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā" atrodamā informācija.

Grāmata vēsta arī, ka Imperators Pāvils I lēmumu atbalstīja un 1800.gada 25.decembrī deva senātam rīkojumu par Jelgavas universitātes izveidi.

Taču sakarā ar Pāvila I nāvi jau 1801.gada 12.aprīlī bija izdots jaunā imperatora Aleksandra I rīkojums Senātam par universitātes pārcelšanu uz Tērbatu, atjaunojot tur Zviedrijas pārvaldes laikā izveidotās universitātes darbību.

(Tartu universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Tērbatas universitāte ir otra vecākā Baltijā, aiz Kēningsbergas Universitātes (Albertina- 1544.g.).

Krievijā vecākās - Pēterburgas universitāte - dibināta 1724.g., Maskavas- 1755.g.

Latvijā vecākā- Academia Petrina Jelgavā dibināta 1755.g. )

Izdemolēta Kaucmindes pils

Krievijas impērijas pasta direktors, Ārlietu kolēģijas loceklis.

Apbalvots ar visiem Krievijas ordeņiem,

Maltas ordeņa Krievijas atzara lielkanclers.

Pasaulē pazīstama personība (pieminēts t.sk. ASV prezidenta Tomasa Džefersona memuāros).

Pēc atentāta izdarīšanas neviens no tajā iesaistītajiem (vairāk kā 150 augstmaņiem) netika sodīts bargi. Arī Pālens tika atbrīvots no amatiem, un izsūtīts no Pēterburgas, taču tam atļāva saglabāt visus īpašumus un tiesības Kurzemē un Zemgalē.

Mūža nogalē dzīvojis savos īpašumos Jelgavā, Kaucmindē, Iecavā, Kalnamuižā (Tērvetē).

1826.g. Miris Jelgavā

Apglabāts Iecavas kapos

***

Pēteris Ludvigs fon der Pālens 

(vācu: Graf Peter Ludwig von der Pahlen, 

krievu: граф Пётр Алексеевич Пален, 1745-1826), no 1745. līdz 1826. gadam Krievijas imperatora galma loceklis, No 1792. gada Rīgas guberņas gubernators, no 1795. līdz 1797. gadam Kurzemes guberņas gubernators.

Organizējis atentātu pret Krievijas imperatoru Pāvilu I Romanovu.

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Universitas Tartuensis, Tartu UniversitāteUniversitas Tartuensis, Tartu Universitāte00.00.1632lv
Kaucmindes pilsKaucmindes pils00.00.1459lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Ārends Dītrihs fon der PālensĀrends Dītrihs fon der PālensTēvs00.00.170624.03.1753
        2
        Johans fon PālensDēls00.00.178400.00.1856
        3Frīdrihs Aleksandrs  fon der PālensFrīdrihs Aleksandrs fon der PālensDēls02.09.178020.01.1863
        4Pauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der PālensPauls Kārlis Ernsts Vilhelms Filips fon der PālensDēls07.07.177509.02.1834
        5Pēteris PālensPēteris PālensDēls31.08.177819.04.1864
        6
        Hanss fon der PālensBrālis00.00.174000.00.1817
        7Kārlis Magnuss  fon der PālensKārlis Magnuss fon der PālensBrāļa/māsas dēls00.00.177900.00.1863
        8
        Kārlis Johans Pēteris fon PālensMazdēls00.00.182400.00.1907
        9Konstantīns fon der PālensKonstantīns fon der PālensMazdēls12.01.183302.05.1912
        10Natalie von LievenNatalie von LievenMazmeita10.09.184214.01.1920
        11
        Aleksejs PālensMazmazdēls
        12Anatols Leonīds fon LīvensAnatols Leonīds fon LīvensMazmazdēls16.11.187303.04.1937
        13Pauls fon LīvensPauls fon LīvensMazmazdēls12.04.187511.05.1963
        14Aleksandrs I RomanovsAleksandrs I RomanovsPaziņa12.12.177719.11.1825
        15Pāvils I RomanovsPāvils I RomanovsDarba devējs, Upuris, cietušais, Komandieris01.10.175423.03.1801
        16Nikolay ZubovNikolay ZubovDomu biedrs24.04.176309.08.1805
        17Никита  ПанинНикита ПанинDomu biedrs00.00.177000.00.1837
        18Pēteris fon BīronsPēteris fon BīronsKomandieris15.02.172413.01.1800

        09.07.1762 | Katrīna II kļūst par Krievijas imperatori

        Pievieno atmiņas

        04.11.1794 | Genocīds pret nekrievu tautām. Prāgas slaktiņš: krievu iebrucēji nogalina vairāk kā 23,000 poļus Varšavas "Prāgas" priekšpilsētā

        Pievieno atmiņas

        28.03.1795 | Pēdējais Kurzemes hercogs atkāpjas no troņa

        Kurzemes un Zemgales hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura no 1562. līdz 1795. gadam iekļāva 3 Latvijas novadus- Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Latgale, jeb Inflantija kā pierobežas teritorija bija tiešā Polijas "kroņa"pārvaldībā un nebija autonoma. Pēc kārtējās "Polijas dalīšanas" Kurzemes pēdējais hercogs Pēteris fon Bīrons iekšēju (muižniecības spiediens) un ārēju (Krievijas draudi+ samaksa par viņa īpašumiem) 1795. gada 28. martā atteicās no troņa. Teritoriju anektēja Krievijas impērija un tika izveidota Kurzemes guberņa. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        26.04.1795 | Beidz pastāvēt Kurzemes - Zemgales hercogiste. To anektē Krievija

        Kurzemes un Zemgales hercogiste (latīņu: Ducatus Curlandiae et Semigalliae), saīsināti, Kurzemes hercogiste bija autonoma Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kas no 1562. līdz 1795. gadam pārvaldīja Kurzemi, Zemgali un Sēliju. Tās pirmajam valdniekam Gothardam Ketleram bija pretenzijas uz visu Latviju, tāpēc viņu tituls bija Dei gratia in Livonia Curlandiae & Semigalliae Dux. Hercogistē viena pēc otras valdīja divas dinastijas un pāris ar tām nesaistīti hercogi. Mēģinājumi atjaunot hercogisti notika 1812. gadā un 1918. gadā.

        Pievieno atmiņas

        27.05.1795 | Krievijas okupētie Kurzemes-Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tiek pārveidots par Kurzemes guberņu

        Pievieno atmiņas

        23.03.1801 | Galma apvērsuma rezultātā nogalināts Krievijas cars Pāvils I

        Pievieno atmiņas

        21.09.1964 | Malta ieguva neatkarību no Lielbritānijas

        Maltas vēsture ir ļoti sena. Vecākās apmetnes tiek datētas ar vismaz 5200.g.p.m.ē.

        Pievieno atmiņas

        Birkas