Pastāsti par vietu
lv

Pjotrs Stolipins

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
14.04.1862
Miršanas datums:
18.09.1911
Pirmslaulību (cits) uzvārds:
Пётр Аркадьевич Столыпин
Papildu vārdi:
Пётр Столыпин, Pjotrs Stolipins,
Kategorijas:
Ministrs, Premjerministrs, Saistīts ar Latviju, Terorakta upuris
Tautība:
 krievs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Pjotrs Stolipins bija krievu politiķis, iekšlietu ministrs un Krievijas premjerministrs. Veicis nozīmīgas reformas cariskajā Krievijā.

Stolipina loma Krievijas vēsturē joprojām ir nenovērtēta - viņs saprata, kādu postu valstij var atnest marksistu laupīšanas un mantas dalīšanas politika, tāpēc viņš ļoti asi vērsās pret jebkādām demonstrācijām un revolucionāru kustību kā tādu.

Kievijas nemieru cēlonis bija milzīgā pārvaldes un ekonomisko attiecību atpalicība par vairākiem gadsimtiem kā arī daudzu simtu okupēto tautu kolonizācija. Tā bija  ideāla augsne gan marksistu, gan nacionālo kustību uzsāktajai atbrīvošanās cīņai no Krievijas okupācijas, kolonizacijas un pārkrievošanas politikas

Lai arī Stolipins veica nozīmīgas reformas, cenšoties modernizēt valsti, viņš tika nogalināts atentātā.

Latvijā (Baltijā) Stolipina reformas vērtējamas vairāk kā negatīvas,- lai gan pēc būtības viņš visā Krievijā centās tikai iekopēt Baltijas (Rietumeiropas) saimniekošanas principus, attiecībā uz latviešiem viņam bija īpašs pārkrievošanas plāns: uzpērkot no muižniekiem zemes un ar kredītiem atbalstot to iegādi zemniekiem, viņš šo plānu Latvijas teritorijā attiecināja tikai uz krieviem, savukārt, latviešus plānoja "izmitināt" Arhangeļskas un Murmanskas apgabalā.

***

Stolipins bija ievērojams Krievijas politiķis, valstsvīrs. Bijis Krievijas Iekšlietu ministrs un kopš 1906. gada - arī Krievijas impērijas premjerministrs.

Stolipins kā iekšlietu ministrs izpelnījās visu veida 1905. gada revolūcijas dalībnieku - sākot no "kreisajiem"- marksistiem un anarhistiem, beidzot ar visu nekrievu tautu nacionālās buržuāzijas pārstāvjiem- "labējiem"-  naidu, jo pēc revolūcijas sekojošajā "cara valdības atriebībā" Krievijas iekšlietu ministrs izmantoja radikālas metodes, bieži vien ar "soda ekspedīcijām" bez tiesas nošaujot veselu dzimtu vīriešus, nodedzinot zemnieku ēkas un desmitiem tūkstošu cilvēku izsūtot uz Sibīriju. 

Cenšoties pārveidot Krieviju no feodālas, atpalikušas valsts par kapitālistsku, Stolipina reformas paredzēja gan ražošanas un transporta sistēmas izveidi, gan radikālu agrārās politikas maiņu. Krievijā lauksaimniecībā valdīja tradīcija sadalīt mantoto zemi starp visiem mantiniekiem (pretstatā Rietumeiropā un arī Baltijā pieņemtajai sistēmai, ka zemi manto viens no dēliem). Rezultātā, Krievijā zeme tika apstrādāta neefektīvi- sīkos gabalos nebija iespējams zemi ne normāli apstrādāt, nedz iegūt labas ražās, turklāt "dzimtas kolektīvās saimniecības" ietvaros nebija individuālas ieinteresētības.

Reformas rezultātā zemes mantošanas princips tika mainīts un papildus tika izveidotas bankas, kurās zemnieki varēja aizņemties naudu zemes iepirkšanai uz zemiem procentiem.

Lai arī Krievijā Stolipins mūsdienās tiek uzskatīts par izcilu reformatoru, šīs reformas netieši bija vērstas pret baltiešiem. 1905. gada revolūcijas ietekmē Krievijā valdošā aristokrātija bija sabaidīta; šeit joprojām valdošajai vācu un poļu aristokrātijai pieaugot arvien lielākam krievu nacionālismam, Krievijas aristokrātija vairs īsti neuzticējās. Stratēģiski krievu interese bija nostiprināt "Krievijas rietumu robežas", jo tās deva izeju uz jūru.

Rezultātā, Stolipina reformu plānā latviešus no lauku apvidiem bija paredzēts pārvietot uz Arhangeļskas apgabalu, bet vietā nomitināt krievus. Lai plānu realizētu, bija paredzēts ar speciāla fonda palīdzību no vietējiem muižniekiem izpirkt zemi un dot aizdevumus zemniekiem, kuri vēlētos šo zemi iegādāties, taču aizdevumi netiktu doti vietējiem.

Bija uzsākts pat pirmais "Stolipina pilotprojekts"- šodienas Talsu novada Virbu pagastā.

20. gadsimta sākumā, realizējot zemes reformu, Krievijas valdība iepirka no barona Hāna simtiem hektāru zemes un pārdeva to bezzemniekiem, pārsvarā vecticībniekiem. Virbos vecticībnieki uz dzīvi apmetās ap 1908. gadu, tad tika pabeigta arī Rīgas—Ventspils dzelzceļa būve

Dziļi ticīgie vecticībnieki dievkalpojumus sākumā noturēja Jevseja Dembovskova un Feodoseja Stepanova mājā, taču vēlāk — uzceltajā baznīcā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā. Tādējādi, Jaunpagastā atrodas vienīgā vecticībnieku baznīca Ziemeļkurzemē. Tā ir taisnstūra celtne ar galvenajā fasādē piebūvētu torni.

Kā ziņo vietējie mediji, šis Stolipina reformas "aizmetnis" dzīvo joprojām- ap 90. gadu vidu draudze vairs nedarbojās un dievnamu izdemolēja, taču nu jau vairākus gadus tajā atkal notiek rosība. Pateicoties draudzes locekles Antoņidas Širokajas degsmei un neatlaidībai, baznīca un Neivakena (Jaunpagasta) draudze pamazām atdzimst no jauna.

 

Avoti: wikipedia.org, news.lv

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Stolipinu muiža, Kalnaberžė, LietuvaStolipinu muiža, Kalnaberžė, Lietuva00.00.1372lt, lv, ru

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Arkādijs StolipinsArkādijs StolipinsDēls20.07.190311.12.1990
        2Ольга ВесёлкинаОльга ВесёлкинаBrāļa/māsas meita09.08.187331.12.1949
        3Viktor  SakharovViktor SakharovDraugs, Darba biedrs00.00.184822.11.1905
        4Iwan  GoremykinIwan GoremykinDarba biedrs08.11.183924.12.1917
        5Сергей ВиттеСергей ВиттеDarba biedrs29.06.184913.03.1915
        6Dmitry  SipyaginDmitry SipyaginDarba biedrs20.03.185315.04.1902
        7Анатолий КониАнатолий КониPaziņa09.02.184417.09.1927
        8Anastasija BicenkoAnastasija BicenkoPaziņa29.10.187516.06.1938
        9Иван  ДумбадзеИван ДумбадзеPaziņa19.01.185101.10.1916
        10Jānis  GoldmanisJānis GoldmanisPaziņa09.09.187518.11.1955
        11Vasily ShulginVasily ShulginDomu biedrs13.01.187815.02.1976
        12Nikolajs II RomanovsNikolajs II RomanovsDomu biedrs19.05.186817.07.1918
        13Sawwa  MorosowSawwa MorosowDomu biedrs15.02.186226.05.1905
        14Mihaels fon ReiternsMihaels fon ReiternsDomu biedrs12.09.182011.08.1890
        15Alexander  GutschkowAlexander GutschkowDomu biedrs14.10.186214.02.1936
        16Федор  РодичевФедор РодичевPretinieks09.02.185428.02.1933

        06.08.1905 | Manifests par Krievijas valsts Domes izveidi

        Pēc 1905. gada revolūcijas Krievijas cars bija spiests izveidot likumdošanas iestādi- Krievijas valsts domi. Tā tika veidota uz speciāla manifesta pamata. Высоча́йший Манифе́ст Об учреждении Государственной Думы. Vienlaikus tika izdoti manifesti par vēlēšanām.

        Pievieno atmiņas

        27.04.1906 | Pirmā sasaukuma Krievijas valsts dome sāk darbu

        [apraksts tapšanas stadijā] Pastāv līdz 9/7/1906, līdz to atlaida Nikolajs II

        Pievieno atmiņas

        19.08.1906 | Принятие «Закона о военно-полевых судах» в России

        Pievieno atmiņas

        25.08.1906 | Покушение на премьер-министра России Петра Столыпина

        Бомба для премьера. 25 августа 1906 года было совершено покушение на Столыпина

        Pievieno atmiņas

        22.11.1906 | Stolipina agrārās reformas sākums

        Pievieno atmiņas

        20.02.1907 | Sanktpēterburgā uz pirmo sēdi sanāca Krievijas Valsts Domes otrais sasaukums

        Pievieno atmiņas

        01.03.1907 | Latvijas kolonizācija: krievu vecticībnieku kolonijas izveide Virbu pagastā Kurzemē

        Pievieno atmiņas

        03.07.1910 | Nikolajs II Rīgā

        Pievieno atmiņas

        13.09.1911 | Kārtējais atentāts pret Krievijas premjerministru Stolipinu Kijevā. Šoreiz terora akts izdodas

        Pievieno atmiņas

        Birkas