Pastāsti par vietu
lv

Vinstons Čērčils

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
30.11.1874
Miršanas datums:
24.01.1965
Apglabāšanas datums:
30.01.1965
Papildu vārdi:
Sir Winston Leonard Spencer-Churchill; Vinstons Leonards Spensers-Čērčils
Kategorijas:
1. Pasaules kara dalībnieks, 2. Pasaules kara dalībnieks, Masons, Militārpersona, karavīrs, Ministrs, Muižnieks, Nobela prēmija, Parlamenta deputāts, Ģenerālis, Žurnālists
Kapa vieta:
Statue of Winston Churchill, Parliament Square
Kapsēta:
St Martin Churchyard

Sers Vinstons Leonards Spensers-Čērčils bija Apvienotās Karalistes politiķis, pazīstams kā Apvienotās Karalistes līderis Otrā Pasaules kara laikā. Bija arī armijas virsnieks, rakstnieks un gleznotājs. Apvienotās Karalistes premjerministrs no 1940. līdz 1945. un no 1950. līdz 1955. gadam.

Dzimis dižciltīgajā un ietekmīgajā Spenseru ģimenē. Tēvs lords Rendolfs Čērčils bija politiķis, vēlāk Pārstāvju palātas līderis. Skolā Vinstons Čērčils neizcēlās ar īpašām sekmēm.

Vēlāk studēja Sandhērstas Militārajā akadēmijā. Britu armijas sastāvā piedalījās karadarbībā Indijā, Sudānā un Otrajā būru karā.

Piedalījās arī kaujās Pirmā pasaules kara Rietumu frontē.

Kopš 1900. gada - parlamenta loceklis.

Līdz 1940. gadam, kad demisionējot Nevilam Čemberlenam, par Lielbritānijas premjeru kļuva Čērčils, ieņēma vairākus svarīgus amatus valstī.

Piemēram, 1911. gadā kā iekšlietu ministrs pesonīgi piedalījās Sidnejas ielas aplenkumā, kurā tika likvidēta latviešu revolucionāru - laupītāju grupa Pītera Krāsotāja (Peter the Painter) vadībā. Čērčils par matu izglābās no nāves, jo lode trāpīja viņa cepurē.

Pirmā pasaules kara laikā Čērčils bija Pirmais Admiralitātes lords, tomēr atkāpās no amata pēc Galipoli kaujas neveiksmes.

Pirms stāšanās premjerministra amatā Čērčils bija finanšu ministrs.

Otrā pasaules kara laikā, spītējot daudzām neveiksmēm, izmantojot savu pārliecību, runas dāvanas un politisko ožu, spēja kopā ar Sabiedrotajiem gūt uzvaru karā. Tomēr pēc uzvaras karā zaudēja 1945. gada parlamenta vēlēšanās, tāpēc nepiedalījās Potsdamas konferences noslēdzošajā posmā.

1946. gada 5. martā Fultonā, Misūri Čērčils teica Fultonas runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par Aukstā kara sākumu.

1951. gadā Čērčils atkal spēja kļūt par Lielbritānijas premjerministru.

Čērčils bija viens no pirmajiem, kas aicināja izveidot "Eiropas Savienotās Valstis", tādējādi arī viens no pirmajiem Eiropas Savienības idejiskajiem atbalstītājiem. Otrā pasaules kara pieredze pārliecināja viņu, ka mieru var garantēt apvienota Eiropa.

Secinājumus, ko viņš izdarījis no vēstures sniegtajām mācībstundām, viņš izteica savā "runā studējošajai jaunatnei" 1946. gadā Cīrihes universitātē:

"Ir viens līdzeklis, kas […] dažos gados padarītu visu Eiropu […] brīvu un […] laimīgu. Ir jāatjauno Eiropas ģimene, vai vismaz tik daudz no tās, cik mēs varam, un jānodrošina struktūra, kurā tā var mājot mierā, drošumā un brīvībā. Mums jāizveido sava veida Eiropas Savienotās Valstis."

1953. gadā Čērčilam piešķīra Nobela prēmiju literatūrā.

Avoti: wikipedia.org, mod.uk

Nosaukums No Līdz Bildes Valodas
Blenemas pilsBlenemas pilsde, en, lv, pl, ru
Royal Albert HallRoyal Albert Hallen

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Randolph  ChurchillRandolph ChurchillTēvs13.02.184924.01.1895
        2Jennie  ChurchillJennie ChurchillMāte09.01.185429.06.1921
        3Randolph ChurchillRandolph ChurchillDēls28.05.191106.06.1968
        4
        Diana ChurchillMeita11.07.190920.10.1963
        5Sarah ChurchillSarah ChurchillMeita07.10.191424.09.1982
        6
        Marigold ChurchillMeita15.11.191823.08.1921
        7Mērija  SoumsaMērija SoumsaMeita15.09.192231.05.2014
        8John Strange  Spencer-ChurchillJohn Strange Spencer-ChurchillBrālis04.02.188023.02.1947
        9Clementine  ChurchillClementine ChurchillSieva01.04.188512.12.1977
        10George MiddletonGeorge MiddletonSievas/vīra tēvs16.04.184609.04.1892
        11Vic OliverVic OliverZnots08.07.189815.08.1964
        12Duncan SandysDuncan SandysZnots24.01.190826.11.1987
        13
        Thomas Touchet-JessonZnots15.09.191303.07.1963
        14Pamela  HarrimanPamela HarrimanVedekla20.03.192005.02.1997
        15Etele BerrimoraEtele BerrimoraDraugs15.08.187918.06.1959
        16Alise KeppelaAlise KeppelaDraugs29.04.186811.09.1947
        17Prince Stanisław Albrecht  RadziwiłłPrince Stanisław Albrecht RadziwiłłDraugs21.07.191427.07.1976
        18Violet Bonham CarterViolet Bonham CarterDraugs15.04.188719.02.1969
        19Lord  BeaverbrookLord BeaverbrookDarba biedrs25.05.187909.06.1964
        20Eduards VIII  VindzorsEduards VIII VindzorsDarba biedrs23.06.189428.05.1972
        21Koko ŠaneleKoko ŠanelePaziņa19.08.188310.01.1971
        22Alexander  GutschkowAlexander GutschkowPaziņa14.10.186214.02.1936
        23Freda Dudley WardFreda Dudley WardPaziņa28.07.189416.03.1983
        24Volisa  SimpsoneVolisa SimpsonePaziņa19.06.189624.04.1986
        25Boris SavinkovBoris SavinkovPaziņa31.01.187907.05.1925
        26Vladislavs SikorskisVladislavs SikorskisPaziņa20.05.188104.07.1943
        27Arthur  TedderArthur TedderPaziņa, Domu biedrs11.07.189003.06.1967
        28Stīvens  VordsStīvens VordsPaziņa19.10.191203.08.1963
        29Dāma Nensija  AstoreDāma Nensija AstorePaziņa18.05.189702.05.1964
        30Džons ProfjumoDžons ProfjumoPaziņa, Domu biedrs30.01.191509.03.2006
        31Nikolajs JudeņičsNikolajs JudeņičsPaziņa30.07.186205.10.1933
        32Alexander CambridgeAlexander CambridgePaziņa14.04.187416.01.1957
        33Aptons Bīls SinklērsAptons Bīls SinklērsPaziņa20.09.187825.11.1968
        34Sidney  ReillySidney ReillyDarba ņēmējs24.03.187405.11.1925
        35Huberts GofsHuberts GofsDarba ņēmējs12.08.187018.03.1963
        36Deivids Loids DžordžsDeivids Loids DžordžsDomu biedrs17.01.186326.03.1945
        37Ainārs RitenbergsAinārs RitenbergsDomu biedrs13.12.194315.06.2007
        38Emmeline PankhurstEmmeline PankhurstPretinieks15.07.185814.06.1928
        39Michael CollinsMichael CollinsPretinieks16.10.189022.08.1922
        40Adrian Carton de WiartAdrian Carton de WiartPadotais05.05.188005.06.1963
        41Artūrs Nevils ČemberlensArtūrs Nevils ČemberlensPriekštecis18.03.186909.11.1940

        27.11.1895 | Alfrēds Nobels Parīzē sastāda savu testamentu nosakot Nobela prēmijas izveidošanu

        Pievieno atmiņas

        03.01.1911 | Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā

        Pievieno atmiņas

        19.02.1915 | Čērčila debija: Galipoli kauja. 1,25 miljoni kritušo. Nozīmīgākā Turcijas uzvara

        19. februārī tika izdarīts pirmais uzbrukums Dardaneļiem, ko sāka spēcīgs angļu un franču spēku apvienojums, tai skaitā kuģis Queen Elizabeth, kuru sabombardēja Osmaņu impērijas artilērija. Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā, apvienotie britu un franču spēki centās ieņemt Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli (tag. Stambula). Mēģinājums neizdevās un nesa ļoti lielus upurus abām pusēm. Sabiedroto spēki zaudēja 550,000 kritušo, Turcija- vairāk par 700,000

        Pievieno atmiņas

        17.04.1924 | Tiek dibināta Metro-Goldwyn-Mayer Studijā

        Pievieno atmiņas

        10.05.1940 | Vinstons Čērčils kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru

        Pievieno atmiņas

        10.05.1940 | WW2: Apvienotā Karaliste okupē Islandi

        Pievieno atmiņas

        26.05.1940 | Dankērkas Brīnums jeb Operācijas Dinamo sākums: uz Angliju tiek evakuēti 335,000 ielenkti Sabiedroto karavīri

        WW2, WWII

        Pievieno atmiņas

        10.07.1940 | Rozpoczęła się bitwa o Anglię

        Bitwa o Anglię lub, zwłaszcza w historiografii brytyjskiej, bitwa o Wielką Brytanię (Battle of Britain) – kampania powietrzna głównie nad południową i centralną Anglią, toczona między niemieckim lotnictwem Luftwaffe a brytyjskim RAF w czasie II wojny światowej, w okresie od 10 lipca do 31 października 1940 roku. Była to pierwsza kampania toczona wyłącznie za pomocą lotnictwa.

        Pievieno atmiņas

        20.08.1940 | Vinstona Čērčila runa: "nekad tik daudzi nav bijuši atkarīgi no tik nedaudziem"

        1940.g. Vācija uzsāka Lielbritānijas bombardēšanu. No 07.09.1940 līdz 21.05.1941 katru dienu notika uzlidojumi, kuru kopējā nomestā bumbu krava pārsniedza 100 tonnas. Tika bombardētas pamatā 16 Britu pilsētas. Gatavojoties aizsardzībai Čērčils teica radio uzrunu, norādīdāms, ka vislielākais smagums sākumā būs jāznes Britu gaisa spēkiem- iznīcinātāju patruļām un pretgaisa aizsardzībai. Britu iznīcinātāju eskadriļas pēc šīs runas ieguva nosaukumu "The Few" ("Daži", jeb "Nedaudzie"). Kopš 1939. gada 23. augusta Vācija un PSRS bija sabiedrotās- 2. Pasaules kara aizsācējvalstis, un tā kā abām, pēc iebrukuma Polijā un Somijā bija noteiktas sankcijas, PSRS bija galvenā Vācijas stratēģisko izejvielu piegādātāja un arī nodrošināja caur savu teritoriju Vācijai nepieciešamo kravu tranzītu. 660 dienas - līdz 1941. gada 22. jūnijam Eiropas bombardēšanai Vācija izmantoja PSRS piegādāto degvielu un citas izejvielas

        Pievieno atmiņas

        07.09.1940 | Blitz. Krievu komunistu materiāli nodrošināta, Vācijas sociālistu armija sāk Londonas bombardēšanu. Bombardēšana turpinās 57 naktis bez pārtraukuma

        1940. gada 7. septembris Londonā bija silta, saulaina sestdienas pēcpusdiena. LaI gan bija pagājis gandrīz gads, kopš 23.08.1939 Vācija un PSRS bija noslēgušas līgumu par Eiropas pārdali un abas Pasaules karas uzsācējas jau gadu karoja Polijā, Somijā, Anglijā nekas neliecināja par karu. Taču Vācija bija sagatavojusi vienu no lielākajiem gaisa uzbrukumiem "Anglijas sirdij"- Londonai. Bombardēšana 7. septembrī ilga 9 stundas.

        Pievieno atmiņas

        09.10.1940 | Kārtējā uzlidojumā Londonai Luftwaffe bombardē Sv. Pāvila katedrāli. Kupols paliek neskarts

        Pievieno atmiņas

        22.12.1940 | Kauja par Angliju: 684 nogalināti un 2364 ievainoti pēc Luftwaffe divu nakšu uzlidojumiem Mančesterai (22/23 un 23/24)

        Pievieno atmiņas

        10.06.1941 | Rūdolfs Hesa ierašanās Lielbritānijā

        Pievieno atmiņas

        13.07.1941 | WW2: Britain and the Soviet Union signed a mutual aid pact to support each other in WW2

        Pievieno atmiņas

        30.10.1941 | Rūzvelts nolemj iedalīt 1 miljardu dolāru lielu palīdzību PSRS karam pret tās kādreizējo sabiedroto un otru Otrā Pasaules kara uzsācēju- Vāciju

        Pievieno atmiņas

        24.01.1942 | World War II: The Allies bombard Bangkok, leading Thailand to declare war against the United States and United Kingdom.

        Pievieno atmiņas

        30.05.1942 | Otrais pasaules karš. 1000 RAF bumbvedēji pirmoreiz bombardē Ķelni

        Atriebjoties par ilgstošo Britu salu bombardēšanu, kuru nemitīgi no kara sākuma veica Vācija, tika nolemts "pārmācīt" Vāciju. Praktiski vienīgā nesagrautā ēka- Ķelnes Doms. Kā stāsta vietējie- vainīgais, kurš Domam uzmetis bumbu nejauši, ticis sodīts. Ne vēsturiskās ēkas dēļ, bet tāpēc, ka tā bija paredzēta saglabāt kā orientieris pārējiem

        Pievieno atmiņas

        14.01.1943 | Kasablankas konference

        Pievieno atmiņas

        17.08.1943 | World War II: First Québec Conference of Winston Churchill, Franklin D. Roosevelt, and William Lyon Mackenzie King begins

        Pievieno atmiņas

        22.11.1943 | Rozpoczęła się konferencja kairska

        Konferencja kairska (22-26 listopada 1943) odbyła się w Kairze w Egipcie. Uczestniczyli w niej prezydent Stanów Zjednoczonych Franklin Roosevelt, premier Wielkiej Brytanii Winston Churchill i generalissimus Republiki Chińskiej Czang Kaj-szek.

        Pievieno atmiņas

        28.11.1943 | Sākās Teherānas konference

        Iespējams, viena no 20.gs. Rietumu civilizēto valstu kļūdām- atbalstot tikai vienu no 2 totalitārajiem režīmiem, kuri aizsāka 2. Pasaules karu, tika radīts pamats tālākai nestabilitātei Eiropā, kuras sekas jūtamas vēl šodien.

        Pievieno atmiņas

        01.12.1943 | Beidzas Teherānas konference

        Pievieno atmiņas

        30.03.1944 | Neveiksmīgā Nirnbergas bombardēšana

        Atbildot uz Otrā Pasaules kara sākumā nacistu veiktajiem uzlidojumiem civiliem objektiem Lielbritānijā, sākot ar 1943. gadu Sabiedrotie veica neskaitāmus uzlidojumus Vācijas pilsētām, daļu no tām nopostot pilnībā.

        Pievieno atmiņas

        06.06.1944 | D-diena

        Pievieno atmiņas

        04.02.1945 | Sākās Jaltas konference

        Pievieno atmiņas

        13.02.1945 | Sākās Drēzdenes bombardēšana. 22,000- 500,000 upuru

        No 1945. gada 13. līdz 15. februārim Lielbritānijas un ASV gaisa spēki vairākos masveida uzlidojumos bez jebkādas vajadzības iznīcināja pilsētu.

        Pievieno atmiņas

        03.05.1945 | Britu Karaliskie gaisa spēki nogremdēja agrāko luksusa okeānu laineri "Cap Arcona". Ap 5000 upuru

        Pievieno atmiņas

        09.05.1945 | 2. Pasaules kara beigas Eiropā

        Pievieno atmiņas

        17.07.1945 | Potsdamas konference. Čērčils, Trumens un Staļins izlemj Vācijas (un arī Eiropas) nākošo 50 gadu "nākotni"

        Pievieno atmiņas

        06.08.1945 | Japānas pilsētas Hirosimas A-bombardēšana

        Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšana notika 1945. gada 6.—9. augustā Otrā pasaules kara beigu posmā. Abu pilsētu bombardēšana ir pašlaik vienīgais gadījums, kad karos tiek izmantoti kodolieroči.

        Pievieno atmiņas

        02.09.1945 | Japāna paraksta kapitulācijas aktu. Šo datumu var uzskatīt par WWII beigām. Baltija un Austrumeiropa paliek okupēta vēl 45 gadus

        Pievieno atmiņas

        05.03.1946 | V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"

        Pievieno atmiņas

        14.05.1948 | Tiek dibināta ebreju valsts - Izraēla

        Pievieno atmiņas

        31.03.1949 | Vinstons Čērčils paziņo, ka A-bumba bija vienīgais šķērslis, kāpēc PSRS neiekaroja pārējo Eiropu

        Pievieno atmiņas

        23.10.1951 | Winston Churchill became PM once again after the Conservative victory in the General Election

        Pievieno atmiņas

        26.10.1951 | Par Lielbritānijas premjerministru otreiz tiek apstiprināts Vinstons Čērčils

        Pievieno atmiņas

        24.04.1953 | Sir Winston Churchill was knighted by Queen Elizabeth II

        Pievieno atmiņas

        30.01.1965 | Sera Vinstona Čērčila valsts bēru ceremonija Londonā

        Pievieno atmiņas

        13.08.1976 | Starptautiskā kreiļu diena

        Pievieno atmiņas

        26.12.1982 | Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra personālajam datoram

        ASV žurnāls Time Magazine pirmo reizi nomināciju "Man of the Year" (gada cilvēks) piešķīra nevis dzīvam cilvēkam, bet gan personālajam datoram

        Pievieno atmiņas

        Birkas