Pastāsti par vietu
lv

Žanis Bahs

 

BAHS ŽANIS Kārļa dēls Virspavēlnieka štāba operatīvās daļas priekšnieks, kapteinis.

 Dzimis 1885. g. 6. okt. Gaiķu pag. Izglītojies Rīgā Mironova komercskolā, pēc tam Pēterburgas politehniskajā institūtā. Krievu armijā iestājies 1912. g., beidzis praporščiku skolu, piedalījies 1. pasaules karā.

1914. gada jūlijā Ž. Bahu mobilizēja armijā, nozīmējot par ieroču pārzini 174. kājnieku pulkā.

"Žanis Bahs izcīnīja daudzas kaujas gan Galīcijā, gan pie Varšavas, gan pie Rīgas. Baiļu nicināšana un gļēvulības nepazīšana ir tās īpašības, kas jaunajam virsniekam sagādā Krievijas armijas augstākās goda zīmes un vispārēju atzinību."

No 1916. gada viņš bija virsnieks 540. kājnieku pulkā, bet gada nogalē Ž. Bahu pārcēla uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. 

1917. gada februārī viņš atgriezās 540. kājnieku pulkā. 1917. gada augustā Ž. Bahs izturēja iestājpārbaudījumus Krievijas Ģenerālštāba akadēmijā un turpināja dienestu 37. armijas korpusa štābā. Ž. Baha dienesta gaitas beidzās 1918. gada februārī, kad viņu atvaļināja štābkapteiņa dienesta pakāpē.

No armijas aizgājis 1917. g. 25. okt.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 13. dec., piedalījies daudzās brīvības cīņu operācijās.

1919. g. 8.-10. okt. B. atradās Pārdaugavā, noskaidroja kaujas apstākļus, tā sekmēdams tālākās kaujas plāna sastādīšanu, zem tiešas ienaidnieka uguns aukstasinīgi veica savus pienākumus štābā.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.

No 1921. g. janv. līdz 1922. g. dec. Latvijas militārais pārstāvis Krievijā.

1922. g. paaugst. par pulkvedi, iecelts par 2. Vidzemes divīzijas štāba priekšnieku. Vēlāk 5. Cēsu kājn. pulka komandieris.

1925.g. piešķirts LKOK 3/1899

No 1936.g. sept. ģenerālis, 4. Zemgales divīzijas komandieris, Daugavpils garnizona priekšnieks, arī Daugavpils latv. biedrības valdes loceklis. 

1940. g. 20. dec. apcietināts, PSRS Augstākās Tiesas Kara kolēģija piesprieda B. nāvessodu.

Nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā. Komunarka

Apbalvojumi:

  • Krievijas Staņislava II, III šķ.,
  • Krievijas Annas IV šķ. 
  • Lāčplēša kara ordenis (3. šķira)
  • Kotkarist (Igaunijas Ērgļa krusts) III šķ. (21.02.1933)
  • TZO II, III šķ.,
  • Aizsargu Nopelnu krustu,
  • Polijas «Polonia Restituta»
  • Zviedru Šķēpa ordenis (3.šķ.)

                  ***

1922.gadā salaulājies ar Annu Elfrīdu Zāģeri (dz.1895), meita Melizande Irma (dz.1922) un dēls Gunārs Peleass (dz.1925).

          ***

Dzimis 1885. gadā, Латвия, Гольдигенский уезд, д. Корчма Берзу; латыш; высшее;

командир Земгальской дивизии, генерал.

Dzīvoja: Рига, ул. Бривибас, д. 144, кв. 5.

Arestēts: 1940. gada 20. decembrī.

Notiesāts: ВКВС СССР 1941. gada 18. jūlijā.

Inkriminēts: шпионаже и участии в к.-р. организации.

Nošauts: 1941. gada 16. oktobrī.

Apglabāts: место захоронения - Московская обл., Коммунарка.

Reabilitēts: 1992. gada 20. aprīlī. Прокуратурой РФ

Avots: Москва, расстрельные списки - Коммунарка

Avoti: memo.ru

***

Avoti: memo.ru, lkok.com

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Jānis LavenieksJānis LavenieksRadinieks12.06.189017.02.1969
        2Juris KrīgensJuris KrīgensDarba biedrs26.09.189827.12.1941
        3Pēteris RadziņšPēteris RadziņšDarba biedrs, Komandieris02.05.188007.10.1930
        4Nikolajs DūzeNikolajs DūzeDarba biedrs01.08.189114.12.1951
        5Jānis EzeriņšJānis EzeriņšDarba biedrs17.11.189416.03.1944
        Birkas