Pastāsti par vietu
lv

Aizturēts bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns

Datums:
28.04.2020

2020.gada 28 aprīlī uz ielas aizturēts dažādos skandālos pieminētais bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieks, par “jumtotāju” un “lietu kārtotāju” uzskatītais Jura Juraša “kompanjons” Aigars Sparāns."  Pirmie par to ziņoja portāli Pietiek.com un Puaro.lv Pilsētā sen mēļoja, ka dažādu speciālo dienestu vadītāji savā paspārnē paņēmuši caur valsti plūstošās kontrabandas plūsmas. Starp tiem minēja gan Sparānu, gan Jurašu (ar Jutu Strīķi aiz muguras), kā arī citus grupējumus, kā piemēram, Vladimiru Vaškeviču un citus VID un Finanšu policijas atbildīgus amatus ieņemošas amatpersonas. Baumas ir un paliek tikai baumas līdz brīdim, kad justīcija sāk darboties. Tad kļūst saprotams, ka notiek kustība vai pārgrupēšanās, bet bez pārliecības, ka lietas nonāks līdz tiesai. Jāatzīst, ka baumas un nostāsti pieņemas ar jaunu spēku pēc tam, kad justīcija, apmuļļājusi zināmus faktus un publikai zināmas ziņas par šiem faktiem, pēc skaļa kara pieteikuma mafijai un visam ļaunajam uz pasaules, lietu pēc tam klusi noliek malā.

2019.gada novembrī Valsts drošības dienests (VDD) ziņoja, ka aizdomās par ieroču kontrabandu uz kādu no sankcijām pakļautajām Āfrikas valstīm apcietināts kāds Konstantīns Soloduha. Jau esot apcietinājumā, viņš liecināja par kukuli, ko nodevis Sparānam laikā, kad tas vēl bija SAB darbinieks. Tas kļuva par pamatu Sparāna aizturēšanai. Aizturēšana notika netālu no Deglava-Nīcgales ielu krustojuma esošā armēņu virituves restorāna “Erebuni”, kur bija paredzēta tikšanās ar Krievijas pilsoni Romānu Osipjanu - cilvēku, kas esot kontaktpersona ar savulaik ietekmīgo kriminālo autoritāti Vjačeslavu Šestakovu - ”Sļivu”, kurš kļuvis par KNAB bijušā darbinieka, tagad politiķa Jura Juraša dibinātas firmas īpašnieku.

Kā atzīmē žurnāls Jauns.lv: .... restorāns "Erebuni" jau pērn izpelnījās uzmanību saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” pētījumu par nelegālo cigarešu tirdzniecību Rīgas Centrāltirgū. ...galvenais raidījuma varonis - armēņu izcelsmes vīrietis, vārdā Tigrans, daļu no Centrāltirgū pārdošanā nogādātājām kontrabandas cigaretēm piegādāja no tā paša armēņu restorāna "Erebuni". Noprotams, ka tajā bija izveidota tāda kā noliktava kontrabandas cigarešu uzglabāšanai. 

Gan Osipjana, gan Šestakova advokāte Latvijā ir Alla Juraša, kuru kā labu speciālisti ieteicis tieši Aigars Sparāns

Savukārt, Pietiek.com vēsta, ka viņu zināmā versija ir: Soloduha, kurš ir apcietināts pilnīgi cita kriminālprocesa ietvaros (iespējams, saistībā ar stratēģiski svarīgu preču nesankcionētu tirdzniecību), varētu būt sniedzis liecības par to, kā pirms vairākiem gadiem ilgāku laiku maksājis Sparānam par „jumtu” un starpnieks naudas nodošanā bijis tieši Haritonovs.

2020.gada 18.martā negaidīti mira Juta Strīķe. Var tikai nojaust, kādas pārmaiņas notiks arī aizkulišu dzīvē. Iespējams, ka Aigara Sparāna aizturēšana ir šo neredzamo procesu sastāvdaļa.

Aigars Sparāns ir pieminēts un parādījies daudzās skaļās lietās, kuras Latvijas specifiskajā tiesiskajā vidē paliek aktuālas uz pāris dienām atsevišķos portālos, kur tos ātri nomaina citas ziņas, bet t.s. "pareizie", varai un KNAB tā brīža faktiskai vadībai pietuvinātie (t.skaitā, valsts mediji) par to nemēdz runāt vispār. Pirmo reizi, šķiet, šo slepenā dienesta darbinieku zinošas aprindas pieminēja laikā, kad notika spirta ražošanas un tirdzniecības biznesa pārdale ar virkni slepkavībām, no kurām skaļākās bija autobraucēja Arņa Šķestera un rūpnieka Daiņa Peimaņa slepkavības, kā arī slepkavības mēģinājums restorānā "Daiļā impērija" pret Māri Milleru. Taču nopietni par Sparāna esamību un ietekmi sāka runāt pēc atentāta pret Muitas pārvaldes priekšnieku Vladimiru Vaškēviču, mēģinot viņu uzspridzināt pie pašas muitas pārvaldes. Sparāns "nejauši" (?) gadījās kādas videonovērošanas kameras ierakstā. 

Vienmēr licies, ka Latvijā ir nevietā lietot tādus skaļus vārdus kā taifūns, cunami, tornado. Arī vārds Mafija lietos daudzkārt nevietā, lai gan skan noslēpumaini vilinoši. Laikā, kad valsts vara dažādu drošības un slepenu dienestu un justīcijas personā saaug ar kriminālām struktūrām tik cieši, ka indivīdam nav pie kā vērsties pēc palīdzības un tiesiska patvēruma, kad tas kļūst apdraudoši dzīvībai, šķiet, ir laiks šo jēdzienu sākt lietot pilnīgi pamatoti. Cik zināms, tad advokāts Ainārs Platacis, kurš vienmēr bija pamatīgi bruņojies ar informāciju gan par savu klientu, gan pretējo pusi, pārstāvot Vladimira Vaškeviča ģimenes intereses, grasījās vērsties kādā no daudzajām tiesībsargājošām iestādēm ar iesniegumu, kā arī nākt klajā ar skaļiem publiskiem paziņojumiem par viņam zināmiem noziegumiem. 2010.gada 25.maijā viņš pazuda bez vēsts. Platača kolēģis, bijušais LR iekšlietu ministrs Aloizs Vaznis intervijā nāca klajā ar paziņojumu par KNAB, kuru tolaik faktiski vadīja Juta Strīķe, nelikumīgajām darbībām. Tas palika bez jelkādas uzmanības.

Atgriežoties pie pensionētā Sparāna aizturēšanas 28.aprīlī un sekojošā aresta, tiek iezīmēta savstarpēji saistīta darbojošos personu grupa - Sparāns - Jurašs - Haritonovs, pēc tam parādās vēl kādas interesantas saiknes - kādā epizodē par pastniekiem tiek nosaukti bijušie LC politiķi Edvīns Inkēns ( starp citu, Edvīnu šajā gadā aiztur jau otro reizi) un Andrejs Panteļejevs. Pēdējais, pametot politiku, bija daudzos ar diskrētu informāciju saistītos amatos, t.sk. SAB un Aizsardzības ministrijā. No operatīvā darba un izmklēšanas taktikas viedokļa, priekš iesaistītām minētajām un vēl vairāk neminētajām personām visvājākais posms, jo ņemot vērā viņa pašreizējo sociālo stāvokli, varētu kļūt par pirmo "runājošo muti". Cerams, ka ar viņu nekas slikts nenotiks. Haritonovs no apspriežamās aprites pēc Inkēna un Panteļejeva pieminēšanas nemanāmi pazuda. Tiesa Sparānu apcietināja, taču dodot iespēju palikt brīvībā pret drošības naudu. Talkā nāca LTV Panorāma, dodot iespēju Sparāna aizstāvībai vakara ziņu raidījumā izklāstīt citām ieinteresētām personām arestētā pozīciju lietā. Tiesas dotā iespēja iemaksāt 50 tūkstošus eiro drošības naudu tika izmantota. Nekad netraucē juridiskas zināšanas, kā apiet likumu. Iemaksājot drošības naudu, ir jāpierāda tās legālā izcelsme. CIk zināms, šajā gadījumā nauda tika maksāta caur juridisko biroju un šī formalitāte atkrita. Šo summu iemaksāja Sparāna draugi - bijušais Militārās izlūkošanas un drošības dienesta darbinieks Maigurs Strīķis, kā arī Sparāna advokāti - Aleksandrs Berezins un Alla Juraša, bijušie KNAB darbinieki.

 

Neizbēgami, šajā lietā bija jāparādās arī Rūdolfa Meroni vārdam, jo, kā redzams no publiskotajām šī darboņa vēstulēm, Sparāns organizējis kādas ar Ventspils tranzītkaru saistītās sarunas.

Strādājot organizētās noziedzības jomā, ir sen zinām lieta - lietas lielas var kārtot tikai neliels pietuvināts un savstarpēji saistīts personu loks. Ja sākumā klīda baumas par Sparānu un Jurašu kontaktiem ar bijušo "PNB bankas" īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu un kādreiz ietekmīgu kriminālo autoritāti - "likumīgo zagli" Vjačeslavu Šestakovu, kriminālājās aprindās vairāk zināms kā Слава Питерский (Slava Piterskij), kurš 2018.gada 23.janvārī tika izraidīts no Latvijas, tad vēlāk jau tas apstiprinājās ar informāciju no lietas materiāliem.  

Pēc darba pamešanas KNABā 2009.gadā Alla Juraša nodibināja juridisko konsultāciju uzņēmumu “Immunitas”, bet vēlāk kopā ar citu bijušo KNAB darbinieku Aleksandru Berezinu izveidoja advokātu biroju. Pēc tam, kad Juris Jurašs 2016. gadā tika atbrīvots no darba KNABā, viņš kļuva par “Immunitas” valdes locekli. TV žurnālisti no “Nekā personīga” noskaidrojuši, ka lielākais abu uzņēmumu klients līdz šim bijis Guseļņikova PNB Banka”. Periodā no 2014. līdz 2019. gadam “Immunitas” no tās saņēma vairāk nekā 130 tūkstošus eiro, bet Berezina un Jurašas advokātu birojs – 350 tūkstošus. Kopā pusmiljonu eiro. 

Alla Juraša ar “PNB Banku”, tolaik “Norvik banku”, strādāja apmēram no 2013. gada, kad vēl nebija advokāte. Viņu kā pretkorupcijas speciālisti piesaistīja, jo Guseļņikovs uzskatīja, ka pret “Norvik banku” vērstas koruptīvas darbības saistībā ar  “Winergy” lietu. Viņas uzdevums bija atrast šīs "daudzās korupcijas epizodes" un palīdzēt tās novērst. Šodien grūti noticēt, ka šī "juridiskā palīdzība" nebija saistīta ar vīra ietekmīgo amatu un iespējām KNAB. “PNB banka” vērsās starptautiskajā tiesā pret Latviju, bet Guseļņikovs ārvalstu medijiem paziņoja, ka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs viņam pieprasījis kukuli.

KNAB Rimšēviču aizturēja 2018. gada februārī. Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona lieta tika nodota tiesai par kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu naudas līdzeķlu legalizēšanu.

Prokurore Jirgena 2018.gada vasarā arī skaidroja, ka lietā ir epizodes saistībā ar likvidējamo "Trasta Komercbanku" - KNAB lietu sāka pēc divu akcionāru iesnieguma. Abi kukuļdevēji atbrīvoti no kriminālatbildības, jo labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu. Tur bija bija gan epizode par apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku,  gan palīdzības lūgums jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasījis 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās - viena pirms un viena pēc FKTK lēmuma. Tā kā Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. Martinsonam šajā noziedzīgajā nodarījumā bijusi starpnieka loma, saņemot 10% no kopējās kukuļa summas. Prokurore piebilda, ka kukuļošana veikta skaidrā naudā.

2018.gada jūlijā laikraksts Diena vēstīja, ka iespējams, no (KNAB) noplūdusi informācija ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītiem cilvēkiem, kā rezultātā savulaik nav sekmējusies izmeklēšana gan "būvnieku lietā", gan arī pret Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču, kuru tur aizdomās korupcijā. Iespējamā informācijas noplūde saistīta ar to. ka savstarpēji tuvi pazīstami esot KNAB operatīvās izstrādes darbinieki, savā laikā Jurim Jurašam padotie, Jānis Miķelsons un Modris Briška un Martinsona kriminālprocesā figurējusi grāmatvede Anta Dišereite, kura ir Miķelsona civilsieva.

Starp citu, jau 2017.gada otrā pusē pilsētā klīda runas, ka nopietnas naudas summas tiek prasītas arī no ABLV bankas, kuras vadītāji arī meklēja aplinkus ceļus, kā šādu "lietu kārtību" izbeigt.  ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas "FinCEN" ziņojums procesu paātrināja un "ABLV Bank" deva mājienus par saņemtajiem draudiem, ka kukuļi ir pieprasīti un to nedošanas gadījumā banku gaida sarežģījumi, un vērsās ar iesniegumu KNABā. 

ABLV banka tiek likvidēta. Persona, kura cerēja veikt bankas likvidāciju -advokāts Mārtiņš Bunkuss - nošauts. Šķiet, ap epizodēm, kas saistās ar ABLV bankas "presēšanu" sākotnēji tika locīts arī administratora Māra Sprūda vārds, kuru pieminēja ik pāris dienas, bet pēcāk interese par viņu noplaka.

2019.gada oktobra sākumā Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (Jaunā konservatīvā partija) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās.

Parasti runātīgais JKP līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns notiekošo nekomentē. Klusē arī pati partija.

Pirmo reizi publikai ir "atrādījies" Maigurs Strīķis, kurš ne tikai iemaksājis daļu no drošības naudas par savu draugu, bet arī publicējis visai emocionālu, sadzīviskā valodā uzrakstītu atklātu vēstuli, kurā viņš ļoti nicinoši izsakās par Valsts Drošības dienestu un tā vadību, Latvijas justīcijas sistēmu kopumā, apgalvojot, ka VDD darbinieki lietu izmeklējot rupji pārkāpjot likumu un viltojot pierādījumus. Strīķis uzskaita virkni nekorektu procesuālu darbību izpildi, par ko Strīķes laikā sūdzējās daudzi advokāti un KNAB redzeslokā nokļuvušie. Līdz šim Strīķis bija pieminēts tikai garāmejot, kā Jutas vīrs. Un nekā vairāk, liekot vien aizdomāties, kāds diskrētas informācijas salikums no dažādiem slepenajiem dienestiem atrodas zem viena deķa. Noliekot malā vēstules sadzīvisko vēstījuma stilu, tajā bijusī amatpersona tieši vaino VDD un tās vadību smagu valsts noziegumu izdarīšanā. Normālā situācijā notiekošo vajadzētu izvētīt atsevišķā kriminālprocesā Ģenerālprokurora tiešā vadībā. Tagad, kad sākusies atklāta cīņa par šo amatu droši var teikt, ka esošais sastāvs uz šādu darbu vienkārši nav spējīgs, bet jaunajam, atkarībā no rezultāta būs smags pienākums vai nu ķerties pie šīs lietas, vai arī meistarīgi to paslaucīt zem deķa. Ārējās pazīmes liecina, ka šobrīd vairāk izskatās pēc otrā varianta. Pēc šīs vēstules publicēšanas gribētos arī zināt, ar ko šī augstā izlūkošanas amatpersona nodarbojusies līdz izdienas pensijai, ja tik nievājoši izsakās par valsti, kura tai uzticējusi ar visaugstāko pielaidi noslēpumus un par kuras augstu amatpersonu it kā izdarītiem noziegumiem šis kungs gadu desmitiem ir klusējis.

Puaro.lv publicējis SAB priekšnieka Jāņa Maizīša komentāru: 

Es nosodu un Izsaku  nožēlu par bijušo operatīvo darbinieku  valsts dienestā iegūto sakaru un pilnvaru izmantošanu personīgajam labumam vai kādu citu uzņēmēju vai politisko grupējumu interesēs. Šāda rīcība nav pieļaujama ne pildot savus  tiešos darba pienākumus, ne arī dienestu atstājot. Satversmes aizsardzības birojs  atbalsta un  arī turpmāk atbalstīs šādu noziegumu izmeklēšanu. “ 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1No Saeimas zāles pazūd kartona JurašsNo Saeimas zāles pazūd kartona Jurašs03.04.2019lv
2LTV raidījuma speciālizlaidums "Tieša runa" - tēma "Rīdzenes sarunas"LTV raidījuma speciālizlaidums "Tieša runa" - tēma "Rīdzenes sarunas"04.07.2017lv
3Strīķe grib būt par Rīgas mēru. Citi arīStrīķe grib būt par Rīgas mēru. Citi arī01.03.2017lv
4"Astoņkāja" izdevēji paziņo par 1.numura izplatīšanu"Astoņkāja" izdevēji paziņo par 1.numura izplatīšanu12.05.2016lv
5Bez vēsts pazūd advokāts Ainārs PlatacisBez vēsts pazūd advokāts Ainārs Platacis25.05.2010lv, ru
6Naudas zagšana KNABāNaudas zagšana KNABā15.04.2008lv
7VID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumsVID Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājums08.11.2007lv, ru
8
Māra Millera slepkavības mēģinājums bārā "Daiļā impērija"15.11.1999lv, ru
9
Rīgas centrā nogalināts uzņēmējs Arnis Šķesteris14.10.1999lv

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Mārtiņš BunkusMārtiņš Bunkus21.02.198030.05.2018lv
    2Juta StrīķeJuta Strīķe18.07.197018.03.2020de, lv, ru, ua
    3Ainārs PlatacisAinārs Platacis00.00.196624.05.2010lv
    4Normunds RīkurisNormunds Rīkuris03.01.196127.12.2000lv
    5Arnis ŠķesterisArnis Šķesteris28.10.195714.10.1999en, lv
    6Jurijs KreslovsJurijs Kreslovs08.12.195526.06.2015lv, ru
    7Dainis PeimanisDainis Peimanis19.09.195115.12.2000en, lv
    8Aloizs VaznisAloizs Vaznis11.03.193409.02.2020lv, ru
    Birkas