Edīte Martinsone Eferte

Dziedātāja, dziedāšanas skolotāja un mūzikas kritiķe M.-E. dzimusi Rīgā, 1894. g. 19. februārī. Jaunībā klausās daudzus koncertus un vācu operu Rīgā, un sāk sapņot par mūziķes karjeru. Vecāki paši muzikāli un mākslinieciski ļaudis (tēvs bijis aktieris), tādēļ viņas tieksmes nekavē. Beigusi Jurjāna mūzikas skolu Rīgā, iestājas (1915. g.) Maskavas konservatorijā, kur mācās dziedāšanu, klavieru spēli un teoriju. Jau kā Jurjāna skolniece, M.-E. koncertē Kalniņa, Vītola u.c. komponistu dziesmu vakaros. 1910. gadā Maskavā dzied daudzos latvju un krievu izrīkojumos. 1913. g. Pēterpilī dzied prof. Vītola vadītā koncertā. 1918. g. pārbrauc dzimtenē un darbojas kā dziedāšanas skolotāja. 1919. g. iestājas Latvijas valsts konservatorijā kā dziedāšanas klases pedagoģe, kur strādā līdz 1925. g. No 1919.—1921. g. dzied Nacionālā operā kā soliste (Oņeginā, lelejā, Traviatā u. c). Rīko arī koncertus. Vairākos latvju laikrakstos darbojas kā mūzikas kritiķe. (Latvju skaņu mākslinieku portrejas, 1930)

---

Bostonā, Savienotās valstīs, 4. februārī mirusi 74 gadus vecumā dziedone un mūzikas pedagoģe Edīte Mārtinsone-Eferte. Savā laikā viņa ilgus gadus bija Latvijas konservatorijas dziedāšanas klases pedagoģe. Dziedājusi arī operā un rakstījusi mūzikas kritikas. Viņas meita Māra Eferte pazīstama kā pianiste un arī Harvarda universitātes bibliotekāre. Nelaiķes vīrs bija Rīgas apgabaltiesas civīlnodaļas priekšsēdis.

Avots: Londonas avīze, 23.02.1968