Albrehts Muiželis

Muižeļu dzimta Zundā dzīvoja kopš 17.gadsimta, Muižeļi nodarbojās ar dažādiem amatiem. 18.gadsimta beigās Muižeļu dzimtai piederēja deviņi gruntsgabali.

Pirmie zināmie nama īpašnieki - pārcēlāji Ansis un viņa dēls Albrehts Muižeļi.

Albrehta pirmā sieva bija Jāņa Šteinhauera māsa Anna. Vēlāk nams piederēja dēlam Jānim Heinriham Muiželim, II ģildes tirgotājam un Sirdsapziņas tiesas tiesnesim.

Albrehts (1747–1821) kopā ar brāli Jāni Heinrihu (1755. gadâ kristīts kā Jan Heinrih) nodibināja koktirdzniecîbas firmu “Johans Heinrihs Muiželis un kompānija”, un maksāja nodokļus I Ģildē.

Abi minētie Muižeļi un trešais brâlis Mārtiņš (arī tirgotājs, tikai ne tik veiksmīgs) vietniecîbas laikā bija amatpersonas Pārdaugavas iedzīvotāju vēlētās pārvaldes institūcijâs.   

18.gadsimta beigās brālis Jānis Heinrihs savu uzņēmumu likvidēja un iepirka muižas Vitebskas guberņā, tad pārcēlās uz Viļņas guberņu. Namu mantoja viņa tirdzniecības kompanjons, vecākais brālis Albrehts Muiželis, I ģildes tirgotājs, poļu galma padomnieks.

Albrehtam piederēja arī kokzāģētava, kas kopā ar dzīvojamo namu un 13 citām ēkām (septiņas ar sarkaniem kārniņu jumtiem) 1812. gadâ tika novērtētas uz 12 469 sudraba rubļiem un ozolkoku krâvums – uz 266 510 asignāciju rubļiem. 

Napoleona iebrukuma - blokādes un kara laikā Muižeļu bizness smagi cieta, viņa kreditori ierosinâja Muižeļa bankrotu. 

Pēc 1812.gada nams par 3000 sudraba rubļiem tika nodots Albrehta Muižeļa palīga, mastu šķirotāja Jāņa Mestera meitai Juliānai Frederikai - viņas mantojums bija ieguldīts Muižeļa uzņēmumos. Juliāna bija precējusies ar Vidzemes civilgubernatora sekretāru J. fon Meijeru. Pēc Meijera nāves nams 1841.gadā pārgāja Rīgas tirgotāja A.M.Gorohova īpašumā.

Nams līdz mūsdienām nav saglabājies.