Lūcija Rambeka

Beigusi Rīgas 2. valsts vidusskolu (1938) un Ernesta Vīgnera Fonoloģisko institūtu. Mācījusies Angļu valodas institūtā (1938-1941).

Līdztekus studijām Angļu valodas institūtā strādāja par korektori Rīgas Paraugtipogrāfijā. No 1940. gada līdz 1941. gadam korektore izdevniecībā VAPP, no 1942. gada līdz 1944. gadam sekretāre mašīnrakstītāja Rīgas piensaimnieku sabiedrībā. No 1947. gada korektore, no 1958. gada līdz pat 1990. gadam redaktore LVI (izdevniecībā "Liesma"). 

G. Grīna "Lietas būtība" (1965)
G. Grīna "Komedianti" (1985)
K. Makalersas "Pulkstenis bez rādītājiem" (1968)
P. Hensfordes-Džonsones "Neiespējamās laulības" (1970)
P. Hensfordes-Džonsones "Izšķirošā vasara" (1979)
A. Kristi "Austrumu ekspresis" (1970)
Ē. Stona "Jūrnieks seglos" (1972)
E. Hemingveja "Mūžīgi svētki" (1973)
Dž. Londona "Mārtiņš Īdens" (1976)
V. Goldinga "Mušu valdnieks" (1987);
 

A. Amendas "Apasionāta" (1962, kopā ar M. Dannenbergu)
G. Veizenborna "Atriebējs" (1963)
K. Volfas "Sašķeltās debesis" (1966)
 

A. de Misē "Izlase" (1974, Rumbekas pēcvārds),
F. Moriaka "Terēze Dekeirū", "Odžu ņudzeklis" (abi 1977, kopā ar J. Ābramu, Rumbekas pēcvārds),
L. Foras "Lāga zēni" (1980),
A. Egparsa "Patiesības stunda" (1982),
O. de Balzaka "Lauku ārsts"(1984),
A. F. Prevo "Stāsts par kavalieri de Grijē un Manonu Lesko" (1990, Rumbekas pēcvārds un komentāri),
A.Dimā "Kamēliju dāma" (1992),
V.Endrjūsas romānu cikls "Kāstīlu dzimta" (1997-98),
vairāki A.Kristi detektīvromāni.