Aija Grīna

Aija Grīna dzimusi 1937. gada 12. augustā. Arhitekta izglītību un kvalifikāciju ieguvusi 1960. gadā, absolvējot Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu, viņas kursabiedri, arhitekti – Irēna Caunīte, Maija Skalberga, Pēteris Milzarājs, Juris Skalbergs, Vija Tuma, Ilgonis Stukmanis, Linards Skuja (1935-2019), Liesma Skuja (1935-2017), Atis Rozentāls (1935-2007) un citi. Bijusi Latvijas Arhitektu savienības biedre no 1967. gada.

Darba gaitas uzsākusi Jelgavas teritoriālais vispārīgais celtniecības trestā kā meistare un ražošanas tehniskās daļas inženiere (1960.-1962.g.). No 1962. līdz 1980. gadam kā arhitekte, vecākā arhitekte un grupas vadītāja strādājusi Projektēšanas institūtā “Pilsētprojekts” arhitekta Vaideloša Apsīša (1921-2007) darbnīcā. Šajā laikā tapusi virne iezīmīgu un atzītu projektu – viesnīca „Latvija” (kopā ar arhitektiem Arturu Reinfeldu (1911-2003) un Valteru Maiki (1924-1973), 1965.-1970.g.), viesnīca „Daugava” (kopā ar arh. Arturu Reinfeldu, galveno mākslinieku Ojāru Ābolu (1922-1983), 1963.-1964.g.), Rīgas pilsētas klīniskā tuberkolozes slimnīca Juglā (1962.-1963.g.), KP pilsētas komitejas un pilsētas izpildkomitejas ēka Jūrmalā, Jomas ielā (1963.-1964.g.) un citi. Aija Grīna bijusi arī būvniecības un rasēšanas pasniedzēja Rīgas Politehniskajā institūtā vakara nodaļā (1964.-1968.g.). No 1980. līdz 1991. gadam bijusi grupas vadītāja, vadošā arhitekte, vēlāk nodaļas galvenā arhitekte Projektēšanas institūtā „Latkolhozprojekt” jeb “Agroprojekts”, izstrādājot laukudzīvojamo un sabiedrisko ēku projektus. Kopā ar kursabiedru Andri Upīti laikā no 1994. līdz 1999. gadam projektējusi mēbeļu un interjeru dizainus uzņēmumā “Latvijas finieris”. (latarh.lv)