ua

Jānis Mediņš

Добавить новую картинку!
Дата народження:
09.10.1890
Дата смерті:
04.03.1966
По батькові:
Juris
Категорії:
, Композитор, Музикант, Професор
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

Jānis Mediņš ir dzimis Rīgā, viņš ir jaunākā atvase 4 bērnu ģimenē, kas latviešu mūzikai devusi trīs ievērojamus skaņražus. Tāpat kā vecākie brāļi, arī Jānis muzikālo izglītību iegūst Rīgas I mūzikas institūtā. Labas mūzikas studijas viņam bija arī ilgais vijolnieka un altista darbs vairākos simfoniskajos orķestros, tostarp Rīgas Latviešu biedrības teātra un jaundibinātās Latviešu operas orķestrī, kur aizsākās arī J. Mediņa diriģenta gaitas.

Komponista pirmie nozīmīgākie sacerējumi radušies ap 1910. gadu, viņa pirmā simfoniskā partitūra ir poēma „Emīla Dārziņa piemiņai” (1911), drīz tai seko Simfonija e moll (tas ir tikai ceturtais šā žanra paraugs latviešu mūzikā ) un vairāki programmatiski simfoniski tēlojumi.

1913. gada jūlijā,  divdesmit divu gadu vecumā, J. Mediņš sāk darbu pie operas „Uguns un nakts”, tās pirmo daļu viņš pabeidz 1916. gadā Pēterburgā, bet laikā no 1917. gada maijam līdz 1919. gada novembrim top operas otrā daļa.

1921. gada maijā rampas gaismu ierauga diloģijas pirmā daļa, decembrī – otrā, pie diriģenta pults esot pašam autoram. „Uguns un nakts” jaunās, saīsinātās versijas pirmizrāde notiek 1924. gada februārī.

1921. gadā J. Mediņš sāk darbu Latvijas konservatorijā, pasniedzot simfonisko diriģēšanu un instrumentāciju, līdz 1928. gadam viņš ir arī Latvijas Nacionālās operas diriģents, pēcāk arī muzikālās daļas vadītājs un diriģents Latvijas Radio.

1944. gadā J. Mediņš atstāj dzimteni un kopš 1948. gada dzīvo Zviedrijā, tur top viņa memuāri „Toņi un pustoņi”.

Ar J. Mediņa operu „Uguns un nakts” latviešu mūzikā pirmoreiz ienāk Raiņa dramaturģija. Kopā ar Alfrēda Kalniņa „Baņutu” J. Mediņa „Uguns un nakts” ir pirmās latviešu klasiskās operas.

J. Mediņš ir arī pirmā latviešu baleta „Mīlas uzvara” autors, tā pirmizrāde notiek 1935. gadā.

1955. gadā viņš pabeidz latviešu mūzikas vēsturē pirmo sonāti akordeonam, viņa plašo daiļradi veido arī vairāki citi kamermūzikas darbi, tostarp divdesmit četras „Dainas” klavierēm (1921 – 1959), instrumentālie kameransambļi, dziesmas, kā arī vairāk nekā trīsdesmit simfonisko opusu, to skaitā – trīs koncerti (divi čellam – 1928 , 1947. un klavierēm – 1932.), vairākas svītas un citi darbi.

Viņš ir arī pirmskara neoficiālās nacionālās himnas 

autors. 

Jānis Mediņš miris 1966. gada 4. martā Stokholmā.

Daiļrade:

Jānis Mediņš pievērsies galvenokārt monumentālajiem simfoniskajiem un vokāli simfoniskajiem žanriem. Kompozīcijas izceļas ar smalki niansētu instrumentalitāti.

Darbi:

operas-

  • diloģija Uguns un nakts (1913 - 1919, iestudēta 1921);
  • Dievi un cilvēki (1922);
  • Sprīdītis (1927);
  • Luteklīte (1939);

baleti-

  • Mīlas uzvara (1935);
  • Tērauda spārni (1936);

simfoniskie darbi-

  • 4 svītas (1922; 1927; 1934; 1938);
  • simfoniskās poēmas Imanta (1924),
  • Zilais kalns (1927);

instrumentālie koncerti;

instrumentālā un vokālā kamermūzika.

Audio:

Janis Medins - Daina No 14 in E flat - Vestard Shimkus

Avots: Operas libretu leksikons, www5.acadlib.lv

 

Jānim Mediņam ir divi brāļi komponisti Jēkabs un Jāzeps, māsa Marija (pianiste), kas mirst jauna. Divas sievas - Olga (kopīgs dēls Gunārs)  un Vanda. Mazmeita - Daina Knopa.

1916. g. Pēterpilī apprecējies ar dziedātāju Olgu Pētersoni. lesaukts karā, viņš tikai 1920. g. ar Troickas pulku no Japānas pārbrauc Latvijā. Kaut gan dēlam Gunāram komponists veltījis vairākus skaņdarbus, arī operas Sprīdītis un Luteklīte, ģimenes dzīve nav laimīga un izjūk (1933.gadā sievu pamet mīļākās Lilijas dēļ, kas bija mūziķa Alfrēda Ozoliņa sieva). Lilija izdara pašnāvību. Jānis neatgriežas ģimenē, bet 1938. g. apprecas ar otro sievu Vandu - jaunu polieti, Radio nošu bibliotēkas darbinieci.
Pēc Vācijas nometņu laika Mediņi izceļo uz Zviedriju, kur 1949. g. piedzimst meita Marija. Tā kā 1935.g., kad Jānis Mediņš viesojās Stokholmā ar savu baletu Mīlas uzvara, sajūsminātie zviedri viņam bija piešķīruši Vāzas ordeni komandiera pakāpē, uz Zviedriju Mediņš devās ar lielām cerībām. Sekoja rūgta vilšanās un smaga cīņa par eksistenci. Tāpat kā Teodors Reiters, viņš strādāja tikai par nošu pārrakstītāju arhīvā. Pat klavieres viņš nevarēja iegādāties. Tās viņam dāvināja Zviedrijas latvieši 60 gadu jubilejā. 10 gadus vēlāk viņam pasniedza visā pasaulē savākto Tautas balvu. Tā viņam sagādāja gandarījumu.

Avots: Austrālijas latvietis, 06.11.1981

           Mājas viesis, 2010

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1Juris MediņšJuris MediņšБатько00.00.184300.00.1916
        2Ģertrūde MediņaĢertrūde MediņaМама14.08.185011.08.1939
        3Gunārs MediņšGunārs MediņšСин21.09.192411.02.2019
        4Jāzeps MediņšJāzeps MediņšБрат13.02.187712.06.1947
        5Jēkabs  MediņšJēkabs MediņšБрат22.03.188527.11.1971
        6Marija Mediņa - ZilēvicaMarija Mediņa - ZilēvicaСестра06.05.187929.01.1912
        7Vanda MediņaVanda MediņaДружина20.03.191106.08.2008
        8Olga MediņaOlga MediņaДружина14.03.1895
        9
        Margarita TomsoneПлемінниця00.00.1901
        10
        Marija MediņaПлемінниця22.06.192130.11.1991
        11Margarita MediņaMargarita MediņaСвояченица23.06.189503.07.1985
        12Annija MediņaAnnija MediņaСвояченица00.00.187722.12.1930
        13Alfrēds OzoliņšAlfrēds OzoliņšДруг01.09.189502.06.1986
        14Lilija Kalniņa-OzoliņaLilija Kalniņa-OzoliņaДруг03.03.190309.02.1934
        15Arvīds PārupsArvīds PārupsКоллега31.08.189021.11.1946
        16Jānis DreimanisJānis DreimanisСтудент12.11.190919.09.1963
        Ключові слова