ua

Alberts Jansons

Добавить новую картинку!
Дата народження:
16.03.1915
Дата смерті:
22.08.1989
Поховання дата:
25.08.1989
Категорії:
, Депутат Парламенту, Комуніст, Письменник, Учасник Другої світової війни
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Rīgas Raiņa kapi

Mūžībā aizgājis rakstnieks, LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks Alberts Jansons. A. Jansons dzimis Tartu kalpa ģimenē. Agrā bērnībā zaudējis abus vecākus, viņš agri uzsāk patstāvīga darba gaitas. Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1932.gadā A. Jansons iesaistās pagrīdes komjaunatnes organizācijas darbībā, par ko divas reizes 1934. un 1937. gadā izcieš cietumsodu. Jaunības gadi strādnieku vidē veido saasinātu taisnīguma izjūtu, klusu spītu, neatkāpšanos no savas pārliecības. 1940. gadā aizsākas A. Jansona literārā darbība, bet maizes darbs saistās ar grāmatu reklāmu. Visus Lielā Tēvijas kara gadus viņš cīnās Strādnieku gvardes bataljona un Latviešu strēlnieku divīzijas rindās. 1943. gadā A. Jansonu uzņem Komunisfiskajā partijā. Pirmos pēckara gadus viņš strādā par noda|as vadītāju laikrakstā «Cīņa». 1950. gadā tiek uzņemts Rakstnieku savienībā. Nozīmīgs posms dzīvē ir mācības Augstākajos literatūras kursos Maskavā piecdesmito gadu beigās, tad darbs LVI un Radioraidījumu un televīzijas komitejā. Laikmetu grieži un personiskā pieredze dod vielu romāniem «Ķēņu ciems» (1950.), «Epikūra pravietis» (1960.), «Vientulības ilgas» (1965.), «Es karā aiziedams» (1970.), «Sāpe nenorimst» (1977.), taču A. Jansona aktīvā literārā darbība iekrīt laikā, kas nebija labvēlīgs vēsturiskā žanra darbiem, pilnas patiesības balsij. No 1965. līdz 1974. gadam A. Jansons bija LPSR Rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs, kura autoritāte balstījās viņa godprāfībā, nepakļāvīgā, literatūras drošāko vārdu    aizstāvībā. A. Jansons apbalvots ar Sarkanās Zvaigznes ordeni (1944.), medaļām, vairākiem LPSR AP Prezidija Goda rakstiem. Alberta Jansona cilvēcisko krietnumu, viņa prozas darbu ētisko ideālu un pretrunu deldētas personības sāpi glabāsim gaišā piemiņā!

Avots: Literatūra un māksla, 26.08.1989

---

Dzimis evakuācijā Tērbatā. Tēvs 1919.gadā Tukuma milicijas priekšnieks, nošauts. Māte mirusi 1923.gadā. Dzīvojis pie radiem un mācījies Turlavas pamatskolā no 1923. gada līdz 1932. gadam.

Pēc tam turpinājis mācības Rīgas pilsētas komercskolā vakara kursos no 1932. gada līdz 1934. gadam.

Par līdzdalību nelegālajā komjaunatnes organizācijā pēc 1934. gada apcietināts vairākkārt. Strādājis dažādus darbus.

No 1941. gada ir  Sarkanajā Armijā - strādnieku gvardes bataljonā un latviešu strēlnieku divīzijā.

 Strādājis laikraksta "Cīņa" redakcijā no 1945. gada .līdz 1950. gadam.

Beidzis Republikas partijas skolu 1952. gadā.

Strādājis  Latvijas Valsts Izdevniecībā  no 1952. gada  līdz 1956. gadam.

Mācījies   M.Gorkija Literatūras  institūtā Augstākos lit. kursos no 1956. gada līdz 1958. gadam. Strādājis Radioraidījumu un televīzijas komitejā no 1962. gada līdz 1964. gadam.

Bijis Rakstnieku Savienības valdes sekretārs no 1965. gada līdz 1974. gadam,  vēlāk Latvijas literatūras fonda valdes priekšsēdētājs. Rakstnieku Savienības biedrs no 1950. gada. Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1967. gadā.

Darbi:

  • Jansons A. Ķēņu ciems. [Romāns].-Rīga, 1953.
  • Jansons A. Ķēņu ciems mostas. [Garais stāsts].- Rīga, 1953.
  • Jansons A. Notikums pļavā. [ Stāsts bērniem}.- Rīga, 1954. J
  • ansons A. Cilpas. [Viencēliens].- Rīga, 1954.
  • Jansons A. Sirds mana vientuļā. [Viencēliena komēdija].- Rīga, 1957.
  • JansonsA. Ne jau vienmēr izdabāsi...[Trīscēlienu komēdija].- Rīga, 1957.
  • Jansons A. Epikūra pravietis. [Romāns].- Rīga, 1960.
  • Jansons A. Vientulības ilgas. [Romāns].- Rīga, 1965.
  • Jansons A. Uz tilta.[Krājums].- Rīga, 1965.
  • Jansons A. Bīstamā sieviete. [Stāsti].- Rīga, 1966.
  • Jansons A. Es karā aiziedams. [Romāns].- Rīga, 1970.
  • Jansons A. Lielā Kristapa jaunais amats. [Stāsts bērniem]. - Rīga, 1975.
  • Jansons A. Tumša nakte, zaļa zāle. [Romāni : Ķēņu ciems un Epikūra pravietis].- Rīga, 1975. J
  • Jansons A. Klusa nakts. [Izlase].- Rīga, 1985.

Tulkojumi:

  • I.Ilfs un J. Petrovs. Divpadsmit krēsli. Zelta teļš.- Rīga , 1985.
  • Ir manā Dzimtenē pavasaris. [Krājums].- Rīga, 1952.

Avots: LNB

               

Джерело: literatura.lv, Rīgas dome

немає місць

    loading...

        Iм'я зв'язокТип відносинДата народженняДата смертіОпис
        1
        Miriama JansoneДружина00.00.191100.00.1968
        2Jānis AugškalnsJānis AugškalnsЧлены одной партии03.11.191507.09.1991
        3Jazeps EidussJazeps EidussЕдиномышленник03.07.191620.04.2004

        Не вказано події

        Ключові слова