Vladislavs II Jagello
- Дата народження:
- 01.03.1456
- Дата смерті:
- 13.03.1516
- Додаткові імена:
- Vladislav Jagellonský; Ulāslo II, II. Ulászló, Jagellons
- Категорії:
- Аристократ, Військова людина, Король, Правитель
- Громадянство:
- литовець, поляк
- Кладовище:
- Встановіть кладовищі
Vladislavs II Jagello (Jagellons) bija Bohēmijas karalis no 1471. gada un Ungārijas un Horvātijas karalis no 1490. gada līdz savai nāvei.
Dzimis Krakovā. Polijas karaļa Kazimira IV un viņa sievas, Vācijas un Ungārijas karaļa Alberta II meitas, Austrijas Elizabetes vecākais dēls.
Pēc Jirži no Podebradiem nāves ar viņa atraitnes Joannas atbalstu Vladislavs II 1471. gadā (15 gadu vecumā) kļuva par Bohēmijas karali.
Tomēr Māķāšs Huņadi arī ieguva tiesības saukties par Bohēmijas karali, kā arī ieguva kontroli pār Lužicu, Silēziju un Morāviju, Vladislavam atstājot pašu Bohēmiju.
Pēc Māķāša Huņadi nāves Vladislavs II ieguva arī Ungārijas troni. Viņš ar galmu pārcēlās uz Ungāriju, kur nodzīvoja līdz mūža galam. Vladislava II valdīšana iezīmējas ar centrālās varas vājināšanos un augstmaņu varas nostiprināšanos.
Джерело: wikipedia.org, news.lv
немає місць
| Iм'я зв'язок | Тип відносин | Опис | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kasimir IV. Jagiełło | Батько | |
| 2 |  | Jans I Olbrahts Jagello | Брат | |
| 3 |  | Сигізмунд I Старий | Брат | |
| 4 |  | Sophia Jagiellon of Poland | Сестра | |
| 5 |  | Vilhelms no Brandenburgas | Племінник | |
| 6 |  | Альберт герцог Прусії | Племінник | |
| 7 |  | Sigismund II. August | Племінник | |
| 8 |  | Katharina Jagiellonica | Племінниця | |
| 9 |  | Anna Jagiellon | Племінниця | |
| 10 |  | Isabella Jagiellonica | Племінниця | |
| 11 |  | Sophia Jagiellonica | Племінниця | |
| 12 |  | Bona Sforza | Свояченица | |
| 13 |  | Владислав II Ягайло | Дед | |
| 14 |  | Jadviga Polijas karaliene | Бабушка | |
| 15 |  | Algirdas | Дедушка |
06.08.1506 | Kauja pie Kļeckas. Lietuvieši uzvar iebrukušos apvienotos tatāru- krievu spēkus
Krievu - tatāru apvienotais karaspēks neskaitāmas reizes uzbruka saviem Rietumu kaimiņiem, gan Lietuvas- Polijas, gan Livonijas zemēm. 1506. gadā lietuviešiem veicot negaidītu pretuzbrukumu, izdevās sakaut krievu- tatāru spēkus pie Kļeckas, tādējādi uz neilgu laiku dodot iespēju mierīgākai dzīvei gan Lietuvā, gan Livonijā
