ua

Alberts Ameriks

1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.

Dzimis 1899. g. 26. dec. Ķoņu pag. Krišās. Beidzis Biķeru pagastskolu, pēc tam Pēterburgas Leshafta komercskolu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 26. februārī

Piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanā no lieliniekiem.

1919. g. 2. aprīlī Vaidavas stacijas raj. pie Zušu mājām, kad Valmieras kājn. pulka 5. rota iekļuva spēcīgā apšaudē, Ameriks, smagi ievainots galvā, neatstāja ierindu, ar labi mērķētu uguni aizturēja pretinieka uzbrukumus un līdz pat kaujas beigām turpināja cīņu pret ienaidnieka pārspēku. 

1919. g. 8. oktobrī komandēts uz karaskolu. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, Kurzemes atbrīvošanā.

1920. g. maijā skolu beidzis, atgriezies pulkā, leitnants, vada komandieris. 

1922. g. 1. janvārī atvaļināts, izglītojies LU.

1924. g. 10. novembrī atgriezies armijā 8. Daugavpils kājnieku pulkā.

1926. g. septembrī beidzis virsnieku kursus un paaugstināts par virsleitnantu.

1935. g. janvārī  beidzis Kara akadēmiskos kursus, paaugstināts par kapteini un pārcelts uz 7. Siguldas kājnieku pulku.

Pēc tam dienējis 4. Zemgales un 3. Latgales divīziju štābos.

Apbalvots ar TZO V šķ., Viestura ordeni. 

Padomju okupācijas laikā dienējis 24. teritoriālajā korpusā, 183. strēln. divīzijas administratīvās un saimniecības nodaļas priekšnieks.

1941. g. atvaļināts.  2. pasaules kara sākumā Cēsu un apkārtnes pašaizsardzības spēku organizēšanas dalībnieks.

No 1943. g. dienējis latv.iešu leģionā, 33. grenadieru pulka bataljona komandieris, majors.

1944. g. 2. martā ievainots un evakuēts uz Vāciju. Apbalv. ar Dzelzs krusta II šķ. 

1945. g. 2. maijā - 1946. g. maijā angļu gūstā, atradies nometnēs Lībekas tuvumā, darbojies dažādās karavīru sabiedriskās organizācijās. 

1947. g. rudenī izceļojis uz Angliju, 1951. g. rudenī uz Kanādu. Darbojies "Daugavas Vanagu" Toronto nodaļā, veterānu organizācijās, bijis Ziemeļnieku organizācijas valdes priekšsēdētājs. 

1992. g. augustā atgriezies Latvijā, kur iegādājies Nīcas pagasta Ķēniņu mājas.

Miris 1997. gada 5.decembrī.

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem

        Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.

        Розмістити спогади

        Ключові слова