ua

Mārtiņš Kasparsons

Добавить новую картинку!
Дата народження:
14.10.1894
Дата смерті:
08.07.1959
Категорії:
, Военный орден Лачплесиса, Військова людина
Громадянство:
 латиш
Кладовище:
Встановіть кладовищі

LKOK nr.3/404

Kasparsons, Mārtiņš

Virsleitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.

* 1894. g. 14. oktobrī Līgatnes pagastā.

+ 1959. g. 8. jūlijā Melbourne, Austrālijā.

[Apbedīts Melburnā]

Apbalvots par 1919. g. 17. novembra cīņu pie Bauskas un 20. novembra cīņu pie Kaupiņu mājām.

Pakāpeniski paaugstināts. Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

KASPARSONS MĀRTIŅŠ Augusta dēls

4. Valmieras kājnieku pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 14. okt. Rīgā. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, turpinājis izglītību reālskolā, dramatiskajos kursos.

Krievu armijā iesaukts 1914. g, nov., nosūtīts uz Alekseja karaskolu, kuras saīsinātu kursu beidzis 1915. g., iedalīts 126. Riļskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās. Galīcijas frontē divreiz ievainots. apbalvots ar Annas IV šķiras, Staņislava III šķiras ordeņiem. 1917. g. febr. pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku, kura rindās palicis līdz brīvības cīņu beigām.

Latvijas armijā iestājies 1918. g. 12. nov. Rīgas apsardzības rotā, vēlāk Kalpaka bataljona sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē pie Auces un Skrundas. 1919. g. febr. komandēts uz Igauniju formēt Ziemeļlatvijas bruņotos spēkus. Bijis pulka adjutants Ziemeļlatvijas brigādes 1. Valmieras kājnieku pulkā. Piedalījies Ziemeļlatvijas atbrīvošanas kaujās, 1919. g. nov, kā rotas komandieris cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam pret lieliniekiem Latgalē, 1920. g. febr. paaugstināts par kapteini. 

1919. g. 17. nov. kaujā par Bausku Kasparsons ar savu rotu aizgāja ienaidnieka aizmugurē un ar negaidītu triecienu nogrieza bermontiešu atkāpšanās ceļu, tā atvieglodams pilsētas ieņemšanu. 20. nov. pie Kaupiņu muižas kopā ar 20 kareivjiem atkal devās pretinieka aizmugurē, straujā uzbrukumā to pārsteidza un ļāva bez zaudējumiem ieņemt šo muižu. 

1944. g. nov. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Tur dzīvojis Grēvenes nometnē Vestfālenē, strādājis nometnes latviešu birojā. 1948. g. izceļojis uz Austrāliju, pārdevējs strādnieku kantinē, vēlāk darbā vilnas fabrikā. Miris 1959. g. 8. jūl. Melburnā, apbedīts turpat.

 

Джерело: lkok.com

немає місць

    loading...

        Ключові слова