Hermanis Asars

Jāņa Asara brālis.

Dzimis rentnieka ģimenē. Mācījies Kauguru pagastskolā, E.Heines privātskolā Valmierā. Tērbatas universitātē ieguvis aptiekāra palīga tiesības, bijis aptiekāra māceklis Valmierā (1897-1900), aptiekāra palīgs Rīgā (1900-1905).

No 1901.g. darbojies atturības biedrībā "Auseklis", 1902-03 strādājis Laikrakstā "Dienas Lapa", 1905.g.- laikrakstā "Pēterburgas Avīzes", gada beigās par piedalīšanos revolucionārajā kustībā arestēts.

1908.g. vadījis žurnālu "Stari". Piedalījies Latviešu skatuves biedrības un Jaunā Rīgas teātra dibināšanā, kurs strādājis arī par sekretāru un dramaturgu.

1909.-1914.g. bijis laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" redakcijas loceklis.

1914.-1915.g. strādājis laikrakstā "jaunais Vārds" un žurnālā "Domas". Par Krievijas armijas un valdības kritiku Latvijas bēgļu kongresā 1915.g.X Petrogradā izsūtīts uz Irkutskas guberņu, kur bijis Ņižņeudinskas pilsētas sekretārs.

1917.g. ievēlēts par Irkutskas guberņas zemstes valdes priekšsēdētāja vietnieku.

1918.g. sākumā arestēts, bet drīz atbrīvots un 1918.g. kā Irkutskas latviešu pārstāvis ievēlēts Sibīrijas valsts domē. Bijis Sibīrijas pilsētu un zemstu savienīvas pilnvarotais Austrumsibīrijā.

1919.g. Irkutskā organizējis Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu latviešu nacionālo centru un Vidussibīrijas latviešu koloniju pārstāvju kongresu, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālo padomi, kurā Asars ievēlēts par sekretāru, informācijas biroja vadītāju un biļetena "Brīvā Latvija" redaktoru.

1920.g. kopā ar Imantas pulku atgriezies Rīgā, strādājis laikrakstā "Latvijas Sargs"(1920-1922), bijis Laikraksta "Latvis" galvenā redaktora palīgs (1921-1928), no 1923.g. Rīgas pilsētas domnieks.

No 1899.g. presē publicē demokrātiskas ievirzes rakstus par izglītības, literatūras u.c. jautājumiem, teātra recenzijas. Rakstījis par pretalkohola jautājumiem- "Par gaišāku un labāku nākotni" , "Kas mums darāms?" (abi 1939). Tulkojis L.Andrejeva "Karalis bads"(1908), G.Hauptmaņa "Pirms saules lēkta"(teātrī 1908.g., grāmatā 1909.g.).

1940.g. apcietināts un deportēts uz PSRS.

Avots: Valmieras bibliotēka

Miris izsūtījumā 1942. gadā PSRS.