Eduards Zicāns

 Dzimis zemnieka Jāņa Zicāna un LĪzes Zicānes (dz. Liepa) ģimenē. 1903. gadā beidzis Valmieras skolotāju semināru. 1905.- 1919. g.  tur strādājis par pedagogu.

1908.gadā salaulājies ar Irmu Aleksandru dz, Francs, dēls Pāvils Videvuds Zicāns.

1921.- 1940. N. Draudziņas ģimnāzijas latviešu valodas, ticības mācības, psiholoģijas un filozofijas skolotājs. No 1927.g.skolas  inspektors, faktiskais ģimnāzijas vadītājs; 1934.- 1936. Rīgas skolotāju institūta skolotājs. 1926. gadā beidzis LU Teoloģijas fakultāti, iegūstot teoloģijas kandidāta grādu, pēc tam papildinājis zināšanas Vācijā Berlīnes (1927) un Leipcigas (1929) universitātēs.

1929. gadā ebreju valodas lektors Latvijas Universitātē, 1930. gadā privātdocents, 1934. gadā LU ieguvis teoloģijas doktora grādu, par disertāciju "Arābieši Vecajā Derībā un viņu attiecības pret Izraēliešiem" (grāmatā 1934) saņēmis Kultūras fonda balvu.

No 1934. gada docents, no 1935. gada vecākais docents, 1938-40 un 1942-44 profesors vispārējā reliģiju vēsturē. 1944. gadā devies trimdā uz Vāciju, kur miris Fišbahas bēgļu nometnē. Tulkojis latviešu valodā psalmus, publicējis rakstus par Veco Derību un latviešu mitoloģiju (Saules kāzas, Pērkons, garā pupa u.c.) un estētiku. Trimdā atkārtoti izdota Zicāna veidotā ābece un lasāmgrāmata "Viegla gaita"(1948, 1953,1957). 1963. gadā iznācis Zicāna dzejoļu krājums "Virši zied" . 

Miris - Nirnbergā, Vācijā

Avots: Valmieras bibliotēka