Jānis Veselis

Dzimis 1896. gada 1. aprīlī Neretas pagasta Āriņos.

Mācījās Neretas Andreja skolā un Jēkabpils pilsētas skolā.

Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā mobilizēts Krievijas armijā, dienējis arī latviešu strēlnieku Rezerves bataljonā.

Pēc kara dzīvoja vecāku mājās Degumniekos netālu no Lubānas ezera.

Pēc dienesta Latvijas armijā 1920. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Kopš jaunības aizrāvās ar patstāvīgām literatūras studijām. 

Kopš 1921. gada rakstnieks pievērsās rakstniecībai. Darbojās dažādos periodiskajos izdevumos, literatūras kritikā. Jānis Veselis uzskatāms par vienu no talantīgākiem prozaistiem ar savu īpašo stilu un savdabīgu pasaules skatījumu īsās prozas darbos un romānos. Teiksmā "Velna kāvējs" ("Latvju teiksmas") par Sēlijas Zalānu māju spēkavīru Uri raksta, ka viņa slava Sēlijā bija lielāka, nekā Lāčplēša slava Koknesē.

Bija apgāda "Latvju grāmata" redaktors nacistu okupācijas laikā. 

1944. gadā emigrēja uz Vāciju. Latvijā palika sieva Mirdza un bērni Maruts (dz.1939), Agnis (dz.18.10.1936), Velga (14.06.1942), Jānis (dz.01.12.1944), māsa Anna.

1950. gadā pārcēlās uz ASV, kur strādāja par latviešu grāmatu kolportieri.

Jānis Veselis bija PEN kluba biedrs. Jānis Veselis ir bijis studentu konkordijas Konkordija Valdemārija biedrs.

Miris Milvoki (ASV) 1962. gada 18. maijā latviešu dziesmu svētku laikā, uzsākot runu Daugavas vanagu kongresā. Apglabāts Kalamazū Riversaidas kapsētā.

• Kultūras fonda prēmija par romānu "Tīrumu ļaudis" (1928)
• Kultūras fonda balva par "Latvju teiksmām" (1943, 1944)
• Kultūras fonda balva par romānu "Viesturs varapoga" (1953)
• Dzeja
• "Dzīves vainagi" (1943)[2]
• "Staru būdā" (1947)
• "Laimas mirdzumā" (1954)
• Esejas
• "Domas par stilu un saturu" (1925)
• "Pārdomas par zinātni, reliģiju, dzīvību, Dievturību" (1928)
• "Pārdomu grāmata" (1936)
• "Rakstnieku sejas" (1938)
• "Teiksma par manu mūžu. Vesterosa." (1956)
• Lugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu}
• "Jumis" (1931)
• "Kur tad tu nu biji, āzīti manu" (1934)
• Proza
• "Saules kapsēta" (1921)
• "Dieva gulta" (1923)
• "Enģelis Ufirs" (1924)
• "Tīrumu ļaudis" (1927)
• "Trīs laimes" (1929)
• "Dienas krusts" (1931)
• "Velgas mīlestība" (1942)
• "Viesturs varapoga" (1952)
• "Divas māsas" (1958)
• "Tērauda dvēsele" Triloģija( "Cilvēku sacelšanās"(1934) "Tērauda dvēsele" (1938) "Lielais gājiens" (1946) ) (1961)
• "Blāzmas staigātāji" (1962)
• Īsproza
• "Pasaules dārdos" (1921)
• "Aklais ezers" (1921)
• "Zem vācu jūga" (1921)
• "Liesma uz ūdeņiem" (1922)
• "Rēgi un cilvēki" (1924)
• "Vilkači" (1925)
• "Neticīgā Toma mīlestība" (1928)
• "Latvju teiksmas" (1942)

• Literatūra par Jāni Veseli

• Jēgere-Freimane P. "Jānis Veselis" // Daugava, 9. (1928)
• Ķelpe J. "Jānis Veselis". Rīga. (1938)
• Veselis J. "Atmiņas un apceres.Linkolna." (1980)
• Hiršs H. "Jānis Veselis". // Latviešu rakstnieku portreti. 20. un 30. gadu rakstnieki. Rīga. (1994)
• Ķuzāne L."Saules koka meklētājs. Romāns par Jāni Veseli".Rīga (2000)