Schloss Samiten, Kurland
- Adresse:
- Zemīte, Zemītes pagasts, LV-3135, Latvija
- Politische Gebiet:
- Zemīte
- Kategorien:
- , Schloss, Burg
- Koordinaten:
- 56.927536319661,22.795271817592
Zemītes muiža (bruņinieku muiža), kas kopš 1437. gada bijusi Klausa Štekmestes un vēlāk fon Butlara lēnis.
Īpašnieki: līdz 1673. gadam Butlaru dzimta, kas muižu pārdevuši
Pēc tam īpašnieki bijuši
No 1676 Johans fon Lēbels (Loebell / Laubel) no Brandenburgas
1679. gadā pārdota Vilhelmam fon Mirbaham, kura dzimtas īpašumā muižas un pils atrodas līdz 1750. gadam
1750. gadā muiža nonāk Heinriha Ernsta fon Pletenberga īpašumā
1785. gadā muižu nopērk Georgs Verners fon Bērs, kurš būdams bez bērniem, 1790.g. to pārdod Ferdinandam fon Firksam no Lestenes
No 1790. gada līdz 1920. gadam īpašnieki bija fon Firksi.
Tiek uzskatīts, ka Zemītes pils būvēta ap 1850. gadu un tad arī tur izveidots parks. Domājams, ka neorenesanses tornis piebūvēts vēlāk jau esošai ēkai. Iespējams, muiža pārbūvēta pēc Kurzemes arhitekta T. Zeilera projekta.
1905. gadā Muižas kungu māja nodedzināta un atjaunota tikai 30. gados.
1937. gadā vecajā muižas klētī 1937. gadā iekārtots Aizsargu nams.
1943. gadā ugunsgrēkā nodega vairākas muižas saimniecības ēkas.
1945. gadā Zemītes muižā izveidoja Mašīnu un zirgu iznomāšanas punktu, bijušajās Aizsargu nama telpās - Zemītes pagasta darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteju.
1949. gadā Zemītē izveidoja Mašīnu un traktoru staciju.
1951. gadā staciju likvidēja un nodeva Kandavas RTU.
1962. gadā uz tā bāzes izveidoja jaunu uzņēmumu - "Tukuma lauktehnikas" filiāli. Padomju varas gados pilī atradās ēdnīca un dzīvokļi. Bija iecere pils tornī ierīkot muzeju.
Tagad bijusī kungu māja ir pašvaldības īpašums.
2000. gadā Kandavas novada dome ieguldījusi līdzekļus tās rekonstrukcijā un kopš tā laika pilī atrodas Zemītes pamatskola.
Runā, ka Zemītes pilī pusnaktī varot satikt Zilo dāmu.Zemītes muižas parkā apskatāma parka Sarga seja liepas stumbrā un Mīlētāju krēsls.
Informācija: news.lv, H. Pīrangs (1929), I.Dišlere, A.Ozola - Muižas lauku kultūrvidē (2002).