Alūksne, Lielie kapi

14.98 ha plašie Alūksnes Lielie kapi Alūksnes ezera Kapsētas pussalā ir viena no lielākajām Vidzemes kapsētām. Apkārtne ap kapiem un kapu teritorija ir ļoti sakopta.

Kapu centrālos vārtus 1925. gadā pēc arhitekta Paula Kampes projekta par ziedojumiem uzcēla Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze. Virs kapu ieejas ir uzraksts "Esi uzticīgs līdz nāvei...."

1989. gadā uz kapu vārtiem atjaunoja padomju gados nolauzto krustu. Vietējie zina stāstīt, ka krustu bija nolauzis kāds vīrs, kurš to nodevis metāllūžņos, tāpēc kā pārmetumu ļaudis pie viņa mājas durvīm regulāri nesuši un likuši nopuvušus koka krustus. 

Vēsturiski kapu teritorijas tika dalītas pēc piederības konkrētām draudzēm vai pēc konfesijām. arī pēc tautībām. Šajos kapos raksturīgi, ka ir retāk redzami pieminekļi un piemiņas vietas ar uzrakstiem citās valodās.

Kapos ir vieta, saukta par “Mediķu kalniņu”. Tās centrālā daļā apbedīts Alūksnes muižas ārsts Johans Gotlībs Neibesers (1779-1837). Šeit apglabāti arī Neibesera sieva Justīne Amālija Nadelštete, dēls Jūliuss un meita Emma.

Kapos ir vairāki sektori. Viens no tiem, piemēram, ir ar čigānu (tagad sauktu par romiem) kapa vietām. Populārākais uzvārds ir Kleins. Tas raksturīgi ir arī Kurzemes pusē Sabiles, Tukuma, Talsu kapsētās.

Gadu laikā ir mainījušās nelaiķu izvadīšanas tradīcijas un apbedīšanas kultūra. Bija laiks, kad, piemēram, no lauku mājām, izvadot aizgājēju, tikai veidoti īpaši izgreznoti vārti, tas bija notikums, kad pulcējās tuvāki un attālāki radinieki, paziņas, kaimiņi, lai izrādītu godu aizgājējam. Daudzos vecākās paaudzes iedzīvotāju albūmos var atrast pamatīgas fotoreportāžas no bērēm ar neiztrūkstošu grupas bildi ar visiem bēriniekiem. Mūsdienās dzīves ritms ir saīsinājis izvadīšanas procesijai atvēlēto laiku, taču kapsētas noteikti ir vēstures izpētes objekts. Jebkuras kapsētas izskatu veidojusi reliģiskā pārliecība un tradīcijas, akmeņkaļu profesijas attīstība, apbedīšanas kultūras tendences un vietējās parašas.

Vēsturiski kapsētu apmeklēšanas tradīcijas pieder pie nozīmīgas Latvijas iedzīvotāju sadzīves kultūras, arī Alūksnē tāpēc  ik kadu notiek kapusvētki augusta pirmajā svētdienā un svecīšu vakars oktobra pirmajā sestdienā ir vieni no pilsētas apmeklētākajiem pasākumiem.

Kapu kultūra un kopšana ir viens no trim Latvijas kultūras kanona vērtību zariem aiz Dziesmu svēdtkiem un teātra.