Aleksandrs Upelincis

Eduards Aleksandrs Upelincis dzimis 1895. gada 12. augustā Kandavas draudzē, Daigones muižas "Pākstu" māju saimnieka Oto Upelinča un Annas, dzimušas Verneres, ģimenē, kurā bija vairāki bērni.

Tāpat kā brāļi, arī Eduards mācījās vietējā pagasta skolā, pēc tam Tukuma pilsētas skolā.

Pēc nepārbaudītām ziņām, dažus gadus studējis Rīgas Politehniskajā institūtā (to noteikti darīja viņa brālis Fricis, kura vārdā Operputs dažos darbos tiek dēvēts).

Pirmā pasaules kara laikā viņu mobilizēja Krievijas armijā.

Beidzis Alekseja kājnieku karaskolas kursu Maskavā, Eduards virsnieka pakāpē dienēja Kaukāza frontē (dažos darbos, domājams, nepamatoti minēts, ka viņš bijis t. s. kaukāziešu mežonīgajā divīzijā), sasniedza poručika dienesta pakāpi.

1917. gadā nākamais spiegs iestājās Sociālistu-revolucionāru (t. s. eseru) partijā.

Pēc vecās Krievijas armijas sabrukuma, līdzīgi kā tūkstošiem citu bijušo virsnieku, Eduards nonāca Sarkanās armijas dienestā un piedalījās Pilsoņu kara cīņās pret Polijas karaspēku Rietumu frontē.

Kopš 1918. gada rudens Eduards uzturēja kontaktus ar ģimeni: māti, brāļiem un māsu, ko bēgļu gaitas bija aizvedušas uz Mogiļevas guberņu Mstislavu. Fricis tur strādāja par grāmatvedi.

1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā, bet Eduards to nevarēja izdarīt, jo dienēja armijā.

1920. gada beigās viņš ieņēma augstu amatu Sarkanās armijas 17. strēlnieku divīzijas štābā, bet 1921. gada pavasarī bija Rietumu kara apgabala iekšējā karaspēka štāba priekšnieks.

Iespējams, jau 1920. gadā Upelincis-Operputs iestājās Varšavā dzīvojošā krievu politiskā darbinieka Borisa Savinkova vadītajā pretlielinieciskajā "Dzimtenes un brīvības tautas aizsardzības savienībā" un kļuva par tās nodaļas vadītāju savā kara apgabalā. Šajā laikā, vairākkārt nelegāli pāriedams robežu, viņš Varšavā nodibināja personiskus sakarus ar Borisu Savinkovu un caur viņu - ar Polijas militāro izlūkdienestu, nododot tam materiālus par Sarkano armiju.

Dažos vēsturnieku darbos nepatiesi apgalvots, ka Operputs jau šajā laikā bija Padomju Krievijas Galvenās politiskās pārvaldes (GPU) aģents un, pateicoties viņam, 1921. gada vasarā pagrīdes organizācija tika sagrauta. Tas neatbilst patiesībai, jo pats Operputs, kurš šajā laikā bija Minskas nocietinātā rajona priekšnieks, tika apcietināts kā viens no organizācijas vadītājiem.

Aresta brīdī viņš bija oficiāli kļuvis par Latvijas Republikas pilsoni, jo vēl 1922. gada augustā laikraksts "Valdības Vēstnesis" publicēja ziņu par viņa (Operputa-Opelina) arestu un atrašanos cietumā Maskavā. Latvijas sūtniecība Krievijā centās panākt viņa atbrīvošanu.

Padomju Savienības militārajam izlūkdienestam 20. gs. 20. gados izdevās ļoti sekmīgi īstenot operāciju "MOR-Trest", dezorganizējot kaimiņvalstu un Lielbritānijas izlūkdienestu darbību un kontrolējot galvenos krievu pretlielinieciskās emigrācijas centrus. Izlūkdienesta aģenti izveidoja viltus pagrīdes organizāciju "Monarhističeskoje objediņenije Rossiji" ("MOR"; "Monarhistiskā Krievijas apvienība") un tās vārdā sāka sadarbību ar krievu emigrācijas organizācijām, ārvalstu izlūkdienestiem un armiju štābiem, piegādājot tiem viltus informāciju par Sarkano armiju un citiem jautājumiem.

Divdesmito gadu sākumā "MOR" bija iefiltrējies Lielbritānijas, Somijas, Igaunijas, Polijas, Čehoslovākijas, Latvijas, Japānas un Francijas armiju štābos.

Taču 1927. gadā veiksmīgā akcija "MOR-Trest" pēkšņi ar milzīgu blīkšķi izgāzās, jo Somijā padevās viens no "MOR" izveidotājiem un operācijas galvenajiem īstenotājiem Eduards Operputs. Šis notikums izraisīja bumbas sprādzienam līdzīgu reakciju visā pasaulē un īpaši, protams, Maskavā. Padomju izlūkdienesta vadītājs Arturs Artuzovs, kad viņam paziņoja par notikušo, esot smagi izdvesis: "Beigas Trestam!"

Par notikušo ziņoja arī pašam valsts vadītājam Josifam Staļinam, kurš arī apliecina operācijas "MOR-Trest" mērogu un nozīmi.

Izcils aģents - provokators
Padomju aģenta Operputa personības noslēpums vēl līdz šai dienai daudzu valstu vēsturniekiem nav līdz galam atklāts. Padomju Savienībā viņa tēls, gan visai tāls no patiesības, parādījās 1967. gadā leģendārajā spēlfilmā "Operācija Trests" par drošības dienesta "varonīgo" pagātni, kur viņu kā Staunicu atveidoja lietuviešu aktieris Donats Baņonis. Filmā gan nav norādes uz izlūka īsto tautību. Nopietnākie krievu, poļu un somu vēsturnieki sniedz atšķirīgus biogrāfijas datus, esot vienisprātis (arī ne visi un vienmēr) gandrīz tikai par to, ka viņš bija latvietis. Savukārt Latvijā par šo cilvēku, kurš 20. gados saviļņoja visas pasaules sabiedrību un pamatīgi satrauca daudzu valstu izlūkdienestus, šodien nav zināms gandrīz nekas.
Leģendārais spiegs darbojās arī ar uzvārdiem fon Staunics (Baltijas vācietis), Kasatkins, Rinks, Pāvels Seļjaņinovs, Saveļjevs, Gračovs, Karls Vaļins, Spektorskis, Rozentāls, O-Poika, Aleksandrs Lepeliuss u. c.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas virsnieks Oļegs Gordijevskis atzīst, ka Operputs bija viens no izcilākajiem čekas aģentiem - provokatoriem, kura īstais vārds bija Pāvels Seļjaņinovs.

Daži ārzemju vēsturnieki raksta, ka aģents bija 1892. gadā (citi apgalvo - 1894. gadā) dzimis latvietis no Rēzeknes apkārtnes. Poļu un somu vēsturnieki min, ka spiegu patiesībā sauca Aleksandrs Oto dēls Upeliuss vai Upeniuss, vai Upeļinskis, vai Upeļiņecs, vai Upeniņš. Viņš "sekmīgi manipulēja ar vairāku Eiropas valstu un Japānas ģenerālštābiem".

Vistuvāk Operputa personības atšifrēšanai nonācis latviešu izcelsmes Stenforda universitātes profesors Lazars Fleišmans, kura 2003. gadā iznākušajā grāmatā "Provokācijas spīlēs" par operāciju "MOR-Trest" Operputs ir galvenā figūra.

Fragmenti no Dr. hist. Ēriks Jēkabsons

http://ilustretavesture.lv/content/legendarais-latviesu-spiegs