Burtnieku muiža

Burtnieku viduslaiku pils (castrum Burtenik alias Astigerwe, Schloss Burtneck, Burtenigh, Burtneek) bija viduslaiku pils Burtnieku ezera stāvkrastā Tālavas pierobežā ar Metsepoli un Sakalu, vēlāk Livonijas ordeņa valsts teritorijā.

Burtnieku novads līdz 13. gadsimtam bija letgaļu Tālavas zemes ziemeļu robežnovads, caur kuru veda senais ceļš no Gaujasielejas un Sakalu unUgauniju. A. F. Bīšings (Büsching) savā 1770. gada "Jaunajā Zemes aprakstā" rakstīja, ka "Burtnieku pils atrodas pie Būra ezera (See Bur), kas saucas arī par Astijervu vai Beverīnu".

 Pēc Tālavas vecākā Tālivalža nāves 1215. gadā Burtniekus pārvaldīja viņa dēls Rameka. Pēc Tālavas dalīšanas 

1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram (Astyerwe) ieguva Zobenbrāļu ordenis. Livonijas ordeņa mestrs Villekens no Endorpes ap

1284. gadu Burtnieku ezera stāvkrastā uzcēla Burtnieku baznīcu un pili, kas

1357. gadā minēta ar nosaukumu Burtneck. Ilgu laiku pils bija strīdus objekts starp Rīgas arhibīskapiem un Livonijas ordeni,

1366. gadā Livonijas ordenis taisnojās, ka no Burtnieku pilsnovada (castrum Burtenik alias Astigerwe) Rīgas arhibīskaps pats esot atteicies. 

1434. gadā pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).

Ordeņa pils atradās pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uzValmieras pili un tajā parasti apmetās Livonijas ordeņa mestri un citi ceļotāji. 16. gadsimtā Burtnieku pils ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā. Ivana IIIvaldīšanas laikā Burtnieku pilij atkārtoti uzbruka Maskavijaskaraspēks (1481).

1492. gadā minēts, ka par Burtnieku pils sargāšanu izlēņota zeme.

Livonijas kara laikā 1560. gadā pili ieņēma Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks.

1561. gadā Somijas hercogs Juhans Vāsa Viļņā apprecēja Lietuvas dižkunigaiša Sigismunda II Augusta māsu Katrīnu Jagailieti un kā ķīlu saņēma Burtnieku pili un vēl sešus cietokšņus (Paides, Karkuses, Helmetas,Trikātas, Ērģemes, Rūjienas pilis) un pievienoja tos saviem Somijas īpašumiem. Pēc hercoga Juhana apcietināšanas 1563. gadā pili ieņēma Zviedrijas karaļa Ērika XIV karaspēks, bet 1577. gadā tā uz laiku nokļuva Krievijas caristes pakļautībā un tika nopostīta.

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Burtnieku pils vairs netika pieminēta, pēc līguma noslēgšanas tās pilsnovadu iekļāva Polijai-Lietuvai piederošās Pārdaugavas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā.

Poļu-zviedru kara laikā 1601. gada kaujā pie Burtnieku pils krita zviedru feldmaršals Kārlis Horns(ap 1550-1601). Pēc kara beigām 1622. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Burtnieku pilsmuižu piešķīra valsts kancleram Akselam Oksenšernam, bet pēc muižu redukcijas tā kļuva par kroņa muižu.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1736. gadā pilsmuiža tika piešķirta grāfam Lēvenvoldem, bet 1744. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja ģenerālim Rumjancevam.

1806. gadā muižu iegādājās Šrēderu dzimta, kurai tā piederēja līdz 1920. gada agrārajai reformai.

Burtnieku pilsdrupas atrodas 19. gadsimta sākumā izveidotajā Burtnieku parkā bijušās Burtnieku pilsmuižas kungu mājas priekšā.

19. gadsimta vidū parkā iekļāva arī kādreizējos pils aizsardzības grāvjus ar dīķiem.