Rūjienas pilsdrupas

Ruyen, Rugen, hove to Ruyen; Ordensburg Rujen. Руйиенский орденский замок

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Metsepolei vai Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. 

Livonijas krusta karu laikā 1248. gadā pirmo reizi rakstos pieminēts Sakalas zemē uzceltās Livonijas ordeņa Karkuses pils fogts, kuram bija pakļauta arī Rūjienas pils.

Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen), kas pieminēta 1414. gadā un Sv. Bērtuļa katoļu baznīcu.

Rūjienas pilskalns atrodas Rūjas upes labajā krastā, ap to bija izrakts dziļš aizsarggrāvis ar tiltu rietumu pusē. Pili pakalna augšā apjoza neregulāras formas 1,5-2,0 metrus biezs laukakmeņu mūris. Rietumu pusē bija pils vārti ar četrkantīgu aizsargtorni, vēlāk mazāk aizsargātajā ziemeļu pusē uzmūrēja pusapaļu sargtorni. Mūra iekšpusē bija trīs mūra ēkas.

Rūjienas muiža (Rugen hof) atradās pie ceļa, kas veda no Vīlandespils uz Burtniekiem un tajā parasti apmetās Livonijas ordeņa mestri un citi ceļotāji.

1461. gadā rakstos pieminēts miests pie pils (hakelwerk to Rugen).

16. gadsimtā Rūjienas pils ietilpa tieši Livonijas ordeņa mestram pakļautajā teritorijā.

Ivana III valdīšanas laikā Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka Maskavijas karaspēks (1481).

 Livonijas kara laikā 1560. gadā pili ieņēma Lietuvas dižkunigaitijas karaspēks,

1563. gadā Zviedrijas karaspēks, no 1573. līdz 1578. gadam tā nokļuva Livonijas karaļa Magnusa pakļautībā.

1582. gadā pils kopā ar Karkuses fogteju tika iekļauta Livonijas Pārdaugavas hercogistes Pērnavas prezidiāta sastāvā.

Pili dzimtas īpašumā ieguva Jirgens fon Fārensbahs, kas vēlāk kļuva par Cēsu vaivadu (1598-1602).

Poļu-zviedru kara sākumā 1601. gadā pili iekaroja Zviedrijas karaspēks.

 Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā pili ieņēma Pētera I karaspēks, pēc tam pili sagrāva un tā vairs netika atjaunota.
Foto: W.Tusch 1829 (Herdera Inst), Castle.lv Rūjienas pilsdrupas