Kuldīgas Sv.Katrīnas baznīca

Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ir senākais dievnams un viena no senākajām ēkām Kuldīgā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Draudzes adrese Kuldīga, Baznīcas ielā 31/33. Pašreizējais draudzes mācītājs ir Viesturs Pirro.

Vēsture

Baznīca pirmo reizi rakstos minēta 1252. gada 18. oktobrī. Par tās celtniecību un izskatu nav saglabājušās ziņas. Zināms tikai, ka 16. un 17. gadsimtā tā vairākkārt degusi un tikusi pārbūvēta.

1645. gadā uzcēla jaunu mūra torni, kurš ļoti kontrastēja ar veco baznīcas korpusu, bet 1669. gada 14. septembrī baznīcā izcēlās ugunsgrēks. Nodega tornis, sadega ērģeles, bojā gāja torņa pulkstenis, izkusa Lībekā lietie zvani. Uguns neskarti palika tikai altāris un kancele. Baznīcas atjaunošanas darbi tika pabeigti 1672. gada septembrī.

1808. gadā baznīcā veica kārtējo telpu remontu, kura laikā iznīcināja daudzas mākslas vērtības. 1866. gadā notika kapitālais remonts, uzcēla jaunu, mūsdienās redzamo torni un uzbūvēja sānu kores. No 1864. līdz 1904. gadam Kuldīgas Sv. Katrīnas baznīcas latviešu draudzes mācītājs bija Frīdrihs Freibergs, pēc kura ierosmes latviešu draudze uzcēla Sv. Annas baznīcu. 1905. gadā restaurējot baznīcu, nojauca sānu kores, iekštelpu izdekorēja neogotiskā stilā.

1960. gados atkal notika baznīcas kapitālā pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. 1967. gada 29. decembrī baznīca tika iekļauta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā.

1989. gadā tika atjaunota draudze un 14. maijā (Vasarsvētkos) baznīcu iesvētīja Kuldīgas iecirkņa prāvests Modris Plāte. 1990. gadā dievnams tika atdots valdījumā LELB Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzei. 2006. gadā draudze pārņēma to savā īpašumā.

Interjers

Katrīnas baznīcai, tāpat kā vairumam Kurzemes baroka laika dievnamu, raksturīgs kontrasts starp vienkāršo, gandrīz vai bargo, ārieni un bagāto un krāšņo iekštelpu. Iekštelpas konstrukcijas formas ir ar smagām, druknām proporcijām. Resnas, īsaskolonnas nostatītas uz augstiem, platiem postamentiem.

Kancele un altāris

Katrīnas baznīcas altāris un kancele ir manierisma stila pēdējā posma piemineklis, tos 1660. gadā darinājis Ventspils kokgriezējs Nikolajs Sēfrenss. Altāra gleznas - "Kristus pie svētā vakarēdiena" un "Kristus ceļā uz Golgātu" - gleznojis J. Špērs 1851. gadā, bet apakšējo gleznu "Svētais vakarēdiens" ap 1672. gadu gleznojis J. Graubics. Altāris un kancele izrotāti ar evaņģēlistu statujām.