Romas katoļu baznīca

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca. Atrodas Daugavpils pilsētā, A.Pumpura iela 11a. Tas ir viens no četriem Daugavpils katoļu dievnamiem, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīcu sāka būvēt 1903. gada aprīļa vidū, tās pamatakmeni iesvētot tā paša gada 11. maijā, ko veica dekāns Kazimirs Lučipinis. Būvniecības darbi ir beigti 1905. gadā un baznīcu ir iesvētījis 1905. gada 21. novembrī dekāns Kazimirs Lučipinis. Dievnams ir celts Jaunavas Marijas Bezvainīgi ieņemtās godam, par ko liecina par ko liecina baznīcas fasādē ievietotā akmens Dievmātes skulptūra, pēc arhitekta Vilhelma Neimaņa plāna[2], celtniecības darbus vadot vietējam Daugavpils inženierim Jozafatam Hilodzinskim. Pēc dievnama uzcelšanas tā skaitījās Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs baznīcas filiāle līdz 1912. gadam, kad ar 19. maija Viņa Ekselences Mohiļevas metropolīta rakstu Nr.2500 tiek dibināta atsevišķa katoļu draudze, kas pastāv līdz mūsdienām. 1909. gadā baznīcā tiek uzstādītas poļu meistara Ādolfa Homana darinātās ērģeles ar divām manuālām un 28 reģistriem, kuras mūsdienās ietilpst Latvijas vēsturisko ērģeļu kategorijā. Baznīca kopš uzcelšanas ir darbojusies pastāvīgi.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē.

Draudzē regulāri katru dienu notiek Svētās Mises. Tai ir savs prāvests un koris.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Lurdas Dievmātes svētki, 25. marts, Svētā Kazimira diena, Svētā Staņislava Kostkas diena, 15. augusts, 40 stundu atlaidu noslēgums oktobra mēneša pirmajā svētdienā, 8. decembris.

Arhitektūra

Baznīca ir eklektiskā laika piemineklis, tā ir ķieģeļu celtne ar kaltu akmeņu pamatu. Tā ir 42 metrus gara un 23,10 metrus plata celtne. Starp diviem 52 metrus augstiem torņiem ir augsts zelmenis, kurā atrodas ievietota liela Jaunavas Marijas statuja. Jūtama klasicisma ietekme.

Eksterjers

Dekors ir vienkāršs: celtne ir izrotāta ar diviem pīlaru pāriem un doriska stila puskolonnām. Baznīcas divtorņu fasāde ar slaidajiem torņiem virs galvenās ieejas veidota neobaroka formās. Atšķirīga un savdabīga ir austrumu fasāde ar masīvu apsīdu, nosegtu ar Latgalei neraksturīgu un retu kupolu.

Interjers

Baznīcā ir četri altāri: galvenais Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas; Jēzus Sirds; Svētā Staņislava Kostkas un Svētā Kazimira un Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdas altāris. Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas altāris ir antīkam altārim līdzīgs, tā forma ir pakavveidīga. Altāra malas, kas ir izrotātas ar kolonnu pīlāriem, starp kuriem atrodas pašcieņas un miera piepildītas alegoriskās figūras, ir izvirzītas uz priekšu. Virs galvenā altāra atrodas pazīstamā spāņu mākslinieka Bartolome Estebana Muriljo (*1618.- †1682.) gleznas "Bezvainīgā Ieņemšana" kopija, kuras oriģināls ir redzams Ermitāžā. Sarežģītu baroka stilu frontonu satur kolonnu korinfu kapiteļi. Dievnama griesti ir velvēti, velves balstās uz diviem pīlāru pāriem, kas baznīcu sadala trīs navās.