Kalnienas muiža. Kalna muiža. Kalnamuisch. Kalnemoise

Kalnienas teritorija 12. gadsimta beigās ietilpa latgaļu Atzeles zemē. 13.-16. gadsimtā Kalniena bija Livonijas ordeņa Alūksnes komturejas sastāvdaļa.

Kalnienas centrā atrodas Kalnamuižas pils.

No 1561. – 1629.gadam (poļu laikos) Kalnamuižu kopa ar Alūksni pārvaldīja stārasts jeb pārvaldnieks Tīzenhauzens.

1638.gadā Kalnamuiža piederēja Alūksnes pilsētai, un Zviedrijas karalis to piešķīra ģenerālim Gustavam Hornam, bet

1750. gadā Krievijas ķeizariene Elizabete dāvāja kancleram grāfam Voroncovam, kurš savukārt to pārdeva slepenpadomniekam Oto Hermanim fon Fītinghofam.

1820.gada fon Fītinghofam līdz ar muižu piederēja 13,68 akri zemes, 1040 vīriešu un 1138 sieviešu. 1838.gadā muiža piederēja fon Voldu dzimtai un Augustam fon Tranzē, bet 1853.gadā Kalnamuiža minēta tikai kā fon Volfu dzimtas īpašums.

1880.gadā landrāts Fridfrihs fon Volfs vēlējās pili pārbūvēt, taču šo ieceri izjauca barona nāve 1884.gadā.

1904.gadā pils sadzīvisku iemeslu dēļ dega, tāpēc tā tika pārbūbēta pēc arhitekta Bokslafa plāna un ieguva klasicisma stila iezīmes.

Ap 1930.gadu muižā dzīvoja divas muižkundzes – Volfu dzimtas radinieces, bet ap 1938.gadu pili no tās īpašnieka atpirka pagasts (tajā laikā Kalncempju), un ēka tika pārbūvēta skolas vajadzībam.

2004.gadā Kalnienas pamatskola tika likvidēta, Kalnamuižas pils bija tukša un pamesta, taču labā stāvoklī

Pie Kalnamuižas ansambļa piederēja arī oranžērija, veļas māja, stallis ar ratnīcu, aptiekas māja, noliktavas un citas ēkas.

Labi saglabājusies ir oranžērija, kas celta 19.gadsimta beigās.

Ēka bijusi kolhoza „Kalniena” kantoris, tagad tā ir dzīvojamā māja un biedrības KAPO birojs.

Stallis ar ratnīcu un kučiera istabu celts 19.gadsimta vidū. Tagad šeit veikals – kafejnīca „Ozolnieki”. Blakus atrodas Kalnienas tautas nams, kas celts uz zirgu manēžas pamatiem. Bijušajā muižas veļas mājā ir ierīkoti dzīvokļi. Pili ieskauj parks, kurš veidots 19.gadsimtā. Tā kā pils atrodas kalnā, tad parks veidots terasveidīgs. Parkā ir dīķis „E” burta formā (bijis arī otrs dīķis), akmens kāpnes un rotondas pamati.

Kalniena šodien…

2005. gada maijā pamatskolas ēku un parku Stāmerienas pagasta padome izlika atklātā izsolē. Objekta nosacītā izsoles cena bija 100 000 latu. Tajā skaitā par zemes gabalu, kas ir 8,55 hektāru, prasot 8550, bet par ēkām - 91 450 latus. Līdz ar muižas ēku tika pārdota arī saimniecības ēka. To iegādājās Māris Dreijers, kurš sākotnēji bija iecerējis attīstīt Kalnienā tūrismu, sakopt muižas parku un arī ēku.

Kopš 2007. gada pilij bija divi jauni īpašnieki Niks Andersons un Kristaps Stirna, kuri ir arī statūtsabiedrības "Kalnienes muiža" valdes locekļi ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību atsevišķi.

2019. gadā SIA tika likvidēta

Uz 2011.gada 1.janvāri pēc Stāmerienas pagasta pārvaldes datiem Kalnienas (bijušā kolhoza „Kalniena”) teritorijā deklarēti 340 iedzīvotāji (51,8% sievietes, 48,2% vīrieši). No kuriem aptuveni 58% ir darba spējas vecumā, bet 21% līdz 18 gadiem un 21% pensionāri.

Kopš 2004.gada Kalnienā vairs nav pamatskolas, tādēļ pamata izglītību Kalnienas bērni iegūst Stāmerienas, Litenes vai Gulbenes pamatizglītības iestādēs. Tuvākā vidējās izglītības iestāde un augstākās izglītības iestādes filiale atrodas Gulbenē.

No Kalnienas nāk cilvēki, kuru vārds aizskanējis tālāk Latvijā un aiz tās robežam: profesors Ēvalds Ezerietis ( veica pirmo sirds operāciju Latvijā 1958.gada 30.martā); Alfrēds Gāters (valodnieks, literatūrzinātnieks un ārsts); Vilma Greble (folkloriste); Vija Poļaka-Rikveile (dzejniece); Daina Riņķe (gleznotāja); Ilga Vanaga (keramiķe).

Kalnienu šķērso Baltijā vienīgais regulāri kursējošais pasažieru šauršliežu (750mm) dzelzceļš kopš 1903.gada. Kalnienas teritorijā tam ir stacija „Kalniena” un pieturas punkts "Dunduri".