​Vilhelma Ķuzes saldumu fabrika (Staburadze)

Vilhelma Ķuzes saldumu fabrika (Staburadze)

Viens no ievērojamākajiem Grīziņkalna apkaimes uzņēmumiem, kas laika gaitā nepārtraukti ir paplašinājies un, mainoties nosaukumiem, izdzīvojis līdz šodienai, ir Vilhelma Ķuzes uzņēmums.

Tā pirmsākumi meklējami jau 1910. gadā, kad V. Ķuze īrēja pagrabstāva telpas Avotu ielā 16, kur atvēra savu pirmo maiznīcu un konditoreju.

1912. gadā V. Ķuzes maiznīca un konditorija tika atvērta Krāsotāju ielā 25. Jaunajā ceptuvē bija tvaika cepamā krāsns, tas bija īsts retums Rīgā. Ceptuve turpināja darboties arī Avotu ielas namā. Tika atvērti arī vairāki jauni veikali - ceptuves. Ap namu Krāsotāju ielā sāka veidoties V. Ķuzes impērija.

1912. gadā darbu sāk arī pirmā V. Ķuzes konfekšu darbnīca.

1. Pasaules kara laikā rūpnīcas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju. Uzņēmums darbu sāka gandrīz pilnīgi no jauna 1920. gada decembrī, kad darbu atsāka V. Ķuzes biskvītu ceptuve.

1923. gadā tika celtas jaunas fabrikas telpas, jo esošās bija palikušas par šaurām. Saldumu ražotnē turpināja augt gan darbinieku skaits, gan produkcija, gan arī telpas.

1940. gadā Ķuzes fabriku nacionalizēja, bet Vilhelmu ar ģimeni izsūtīja uz Sibīriju, kur viņš 1941. gadā GULAG koncentrācijas nāves nometnē mira.

Kopš 1941. gada uzņēmumu sauca „17. jūnijs” par godu 1940. gada 17. jūnija notikumam - kad Rīgā ienāca padomju karaspēks. Padomju varas gados notika uzņēmuma specializācija, kas sākās 1954. gadā un pilnībā tika pabeigta 1959. gadā.

Kopš šī laika „17. jūnijs” ražoja tikai miltu izstrādājumus. Pārējās iekārtas pārveda uz konfekšu fabrikām „Laima” un „Uzvara”.

1996. gadā tika veikta uzņēmuma privatizācija un nodibināta akciju sabiedrība „Staburadze”. 2000. gadā, lai nodrošinātu uzņēmuma konkurēt spēju Latvijā un Eiropā, Staburadze apvienojās ar Laimu. „Staburadzes” kontrolpakete pieder SIA „Nordic Food”. Turpmāk uzņēmums produkciju ražo ar tirdzniecības markas Laima nosaukumu.

2005. gada maijā tika nodibināts meitas uzņēmums SIA „Staburadzes Konditoreja”, kas ražo dažādas tortes, un šis uzņēmums pārmantojis arī „Staburadzes” logo.

Izmantots avots Citariga.lv.

####

Staburadze šodien

No Fabrikas "Staburadze" mājas lapas :

Staburadze ir Latvijas leģenda ar dziļām un senām saknēm. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā Lāčplēsis. Arī zīmols Staburadze iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par Mīlestību, pieredzi un meistarību.

Staburadze vēsturei var izsekot līdz pat 1910. gadam, kad Vilhelms Ķuze, vēlāk pazīstams kā Latvijas saldumu karalis, noīrē telpas Avotu ielā 16, Rīgā, un atver tur konditoreju. 1912. gadā viņš jau ir ierīkojis nelielu konfekšu darbnīcu, bet gadu vēlāk jau iegādājas pirmās šokolādes mašīnas un sāk ražot šokolādi.Uzņēmums

Orkla Latvija ir vadošais šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmums Baltijas valstīs, kas pārstāv Latvijā mīlētus un tradīcijām bagātus zīmolus.

Staburadze ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā. Tā piedāvāto produktu klāstā ietilpst tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi konditorejas izstrādājumi. Šobrīd Staburadze produktu portfelī ir vairāk nekā 60 dažādi produkti, kas pieejami Latvijā, un daļa – arī ārvalstīs. Turklāt Staburadzes produkcija ir roku darbs!

Produkti tiek gatavoti uzņēmuma ražotnē, kas atrodas Tallinas ielā 72/74, Rīgā.

Uzņēmums sertificēts pēc ISO 22000:2018 standarta.Logotips

Jaunā Staburadze vizuālā identitāte ir veidota, lai vēl vairāk akcentētu zīmola personību un vērtības. Jau no pašiem Staburadze pirmsākumiem tās logotipā bijis attēlots kliņģeris, kas simbolizē zīmola pamatdarbību – konditoreju, un gadu desmitu laikā kļuvis par tā galveno elementu. Veicot Latvijas iedzīvotāju aptauju, tika atklāts, ka Staburadze cienītāji pozitīvi vērtē kliņģera simbolu, jo tas stiprina uzticību un pārliecību par Staburadze produkcijas stabilu kvalitāti. Savukārt jaunās vizuālās identitātes galvenā krāsa ir violeta. Tā apvieno tradīcijas un mūsdienas, akcentējot Staburadze produktu vērtību šodien, kā arī saistās ar svētkiem, izsmalcinātību un augstu kvalitāti.

Taisnības labad jāpiemetina, ka daudzi izstrādājumi guvuši atzinību gan padomju laikā, gan arī valsts neatkarības atgūšanas, taču Ķuzes laikā izstrādātā, kā arī pēckara gados bijušās produkcijas produkcijas kvalitate ir neatgriezeniski zudusi.