Mazsalacas dzelzceļa tilts (vecais)

1936.gada martā inženiera L.Neiburga firma uzsāka dzelzceļa tilta būvi pār Salacu, kuru atklāja 1937.gada 9.oktobrī līdz ar dzelzceļa satiksmi starp Rīgu – Aloju – Mazsalacu.

Tilts pacēlās 16 m virs Salacas, tā platums bija 6,6 m, garums 50 m. Celtniecībā izmantoja tikai Latvijas valstī ražotus materiālus, būve demonstrēja tā laika celtniecības tehniku un inženieru meistarību. Svinīgajā dzelzceļa satiksmes atklāšanā pilsētas galva N.Daugulis uzsvēris, ka piepildījies mazsalaciešu un apkārtnes iedzīvotāju sengaidītais sapnis – ērtāka un ātrāka satiksme ar galvaspilsētu Rīgu. Skaistais Ziemeļlatvijas apvidus iegūs jaunu ierosmi un iespēju pacelt savu materiālo un garīgo kultūru.

1944.gadā vācu karaspēks atkāpjoties dzelzceļa tiltu uzspridzināja. 31 gadu Salacā gulēja milzīgi betona bluķi.

1975.gadā sākās jauna dzelzceļa tilta būvniecība. Mazsalacas ilggadējā Izpildu komitejas priekšsēdētāja Ruta Lūse savās atmiņās 2012.gadā par 1977.gada 22.maiju rakstījusi:

“Saulaina, pavasarīga svētdienas pēcpusdiena. Ļaudis dodas pāri tirgus laukumam, nāk pa ceļu no vidusskolas puses. Brauc vieglās automašīnas. Tūlīt pienāks vilciens no Rīgas. Beidzot dzelzceļa līnija Rīga – Rūjiena atjaunota! Pie stacijas sapulcējušies krietns pūlis ļaužu. Varbūt ne mazāk kā 1937.gada 9.oktobrī, kad dzelzceļa līniju atklāja pirmo reizi. 1981.gada 18.jūlijā vilciens brauc līdz Igaunijas PSR pilsētai Meizakilai, vēlāk līdz Pērnavai un Tallinai.”

1996.gada rudenī vilciena kustība tika likvidēta, bet tilts paliek un ir Mazsalacas pilsētas vides sastāvdaļa.