Filips Stroganovs
Filips Stroganovs
- Sünniaeg:
- 28.10.1942
- Surma aeg:
- 09.02.2014
- Teised nimed, pseudonüümid:
- Филип Феоктистович Строганов
- Kategooriad:
- Kommunist, Poliitik, Riigi ja kommunistliku partei liider, Riigikogu liige
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Ludza, Katoļu kapi
Dzimis Ludzas apriņķī.
Beidzis tehnikumu, pēc Viļņas Augstākās partijas skolas beigšanas 1978.gadā partijas darbā Ludzā. No 1986.gada LKP Centrālkomitejas loceklis. No 1985.g. Augstākās Padomes deputāts.
Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēd. vietnieks, 5. Saeimas deputāts. frakcijas "Līdztiesība" vadītājs.
Apbedīts Ludzas Centrālajos kapos.
***********
Filips Stroganovs (1942—2014) bija latviešu mehāniķis un sabiedriskais darbinieks.
Bijušais LKP Ludzas rajona komitejas 1. sekretārs.
1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu no 150. Zilupes vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".
Augusta puča 1991. gada 21. augustā Stroganovs balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.
Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību Barikāžu laikā laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma Stroganovam anulēt deputāta mandātu (66 deputāti par, 28 pret, 18 atturējās).
Vēlāk Stroganovs bija 5. Saeimas deputāts, Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājs. 2005. gadā viņu ievēlēja par Ludzas pilsētas domes deputātu.
Miris 2014. gadā
Kohti ei
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Alberts Bels | Kaastöötaja | |
| 2 |  | Vents Balodis | Kaastöötaja | |
| 3 |  | Alfrēds Čepānis | Kaastöötaja | |
| 4 |  | Inese Birzniece | Kaastöötaja | |
| 5 |  | Gundars Bērziņš | Kaastöötaja | |
| 6 |  | Jānis Peters | Kaastöötaja | |
| 7 |  | Jānis Krūmiņš | Kaastöötaja | |
| 8 |  | Ausma Kantāne | Kaastöötaja | |
| 9 |  | Modris Lujāns | Kaastöötaja | |
| 10 |  | Aigars Jirgens | Kaastöötaja | |
| 11 |  | Rolands Rikards | Kaastöötaja | |
| 12 |  | Ojārs Ēriks Kalniņš | Kaastöötaja | |
| 13 |  | Pēteris Tabūns | Kaastöötaja | |
| 14 |  | Pēteris Kārlis Elferts | Kaastöötaja | |
| 15 |  | Jānis Straume | Kaastöötaja | |
| 16 |  | Rišards Labanovskis | Kaastöötaja | |
| 17 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | Kaastöötaja | |
| 18 |  | Andris Buiķis | Kaastöötaja | |
| 19 |  | Indulis Ozols | Kaastöötaja | |
| 20 |  | Māris Grīnblats | Kaastöötaja |
19.07.1990 | Oto Lācis: Atvadas no Latvijas kompartijas
19.08.1991 | Augusta pučs
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas