Pēteris Laķis
Pēteris Laķis
- Sünniaeg:
- 01.11.1952
- Surma aeg:
- 14.11.2003
- Kategooriad:
- , Asetäitja, Kommunist, Parlamendiliikme Läti Vabariigi, Poliitik, Rektor, Riigikogu liige, Ärimees
- Kodakondsus:
- lett
- Kalmistu:
- Cimetière de la Forêt (Riga)
Pēteris Laķis was born 01.11.1952. he was active in social activities , businesmanand participated in different activities in the territory of Latvia until 2003.
According to information from SIA Lursoft, and to publications from mass-media and internet, Pēteris Laķis was related to following organisations:
- Rīgas Latviešu biedrība
- Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas biedrība
- ""Letonikas fonds""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""KULTŪRLAIKS""
- Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ""PROGNOZE""
- Latvijas Sabiedrības konsolidācijas fonds
- Prezidenta Gunta Ulmaņa fonds
- Sabiedriskā organizācija ""AKADĒMISKAIS KLUBS""
He died at the age of 51 years, in 2003.
More information about person with name Pēteris Laķis you could find in News Library news.lv. NB! All persons with the same name would be found.
His / her died in Latvia, in Rīga
Sources: Mass-media, internet resources, news.lv, lursoft.lv
Allikad: wikipedia.org, lursoft.lv
| Pealkiri | Pärit | Kuni | Images | Keeled | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Rīgas Valsts 3. ģimnāzija | 01.09.2010 | lv |
| Seotud osapoole nimi | Suhete liik | Kirjeldus | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Rita Laķe | Ema | |
| 2 | Pēteris Lapiņš | Sugulane | ||
| 3 |  | Andrejs Krastiņš | Kaastöötaja | |
| 4 |  | Aigars Jirgens | Kaastöötaja | |
| 5 |  | Ilmārs Bišers | Kaastöötaja | |
| 6 |  | Gundars Bērziņš | Kaastöötaja | |
| 7 |  | Rišards Labanovskis | Kaastöötaja | |
| 8 |  | Ausma Kantāne | Kaastöötaja | |
| 9 |  | Eduards Berklavs | Kaastöötaja | |
| 10 |  | Imants Daudišs | Kaastöötaja | |
| 11 |  | Oļģerts Dunkers | Kaastöötaja | |
| 12 |  | Leonards Stašs | Kaastöötaja | |
| 13 |  | Janis Freimanis | Kaastöötaja | |
| 14 |  | Andris Līgotnis | Kaastöötaja | |
| 15 |  | Ita Kozakeviča | Kaastöötaja | |
| 16 |  | Lubova Zile | Kaastöötaja | |
| 17 |  | Leons Bojārs | Kaastöötaja | |
| 18 |  | Gundars Valdmanis | Kaastöötaja | |
| 19 |  | Romanas Apsitis | Kaastöötaja | |
| 20 |  | Vilnis Zariņš | Kaastöötaja | |
| 21 |  | Modris Lujāns | Kaastöötaja | |
| 22 |  | Ivars Ķezbers | Kaastöötaja | |
| 23 |  | Inese Birzniece | Kaastöötaja | |
| 24 |  | Rolands Rikards | Kaastöötaja | |
| 25 |  | Jānis Peters | Kaastöötaja, Mõttekaaslane | |
| 26 |  | Jānis Straume | Kaastöötaja | |
| 27 |  | Atis Kramiņš | Kaastöötaja | |
| 28 |  | Ingrīda Ūdre-Latimira | Kaastöötaja | |
| 29 |  | Igors Šuvajevs | Kaastöötaja | |
| 30 |  | Alberts Bels | Kaastöötaja | |
| 31 |  | Emerita Buķele | Kaastöötaja | |
| 32 |  | Vilis Seleckis | Kaastöötaja | |
| 33 |  | Pēteris Pētersons | Tuttav | |
| 34 |  | Andrejs Cīrulis | Tuttav | |
| 35 |  | Jānis Škapars | Mõttekaaslane |
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
02.06.1989 | Laikrakstā "Padomju Jaunatne" tiek publicēts LTF aicinājums
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Restoration of Independence of the Republic of Latvia
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
