Izveidota Latvijas Tautas Fronte

Latvijas Tautas fronte tika izveidota pēc privātpersonu grupas — Valda Šteina, Viktora Avotiņa un Jāņa Rukšāna — iniciatīvas un dibināta 1988. gada 8. oktobrī jau kā masveida organizācija "pārbūves" (t.s. "perestroikas") nevalstiskam atbalstam. Lielā mērā tās izveidi noteica alternatīvas politiskās kustības neesamība un LFK uzskatāms par daļēji depolitizētu un mēreni nacionālu plašu tautas masu, Latvijas komunistiskās partijas un padomju nomenklatūras veidotu atzaru ar "alternatīviem elementiem" ("zaļie", "inteliģence" utml.) un pretstatā krievu šovinistu un militāristu veidotajam otram LKP "pēcnācēju" atzaram- Interfrontei.

Dažos mēnešos LTF atbalsta grupas bija izveidotas visā Latvijas PSR un apvienoja vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Dienu pirms dibināšanas klajā nāca informācijas lapa "Atmoda", kas vēlāk pārtapa par LTF oficiālo avīzi (iznākot arī krievu valodā kā Атмода, vēlāk Балтийское время). Galvenā redaktore bija Elita Veidemane, bet krievu izdevumam - Aleksejs Grigorjevs.

Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Daini Īvānu (1990. gadā viņu LTF priekšsēdētāja amatā nomainīja Romualds Ražuks).

Kā LTF idejiskais vadonis noteikti minams Jānis Peters, bet darbības koordinators un motors Sandra Kalniete. 

LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās 1990. gadā no 201 deputātu vietām LTF ieguva 134 mandātus.

Tās pārstāvis Anatolijs Gorbunovs turpināja pildīt AP priekšsēdētāja pienākumus, bet par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Ivars Godmanis.

LTF deputāti ierosināja Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 1990. gada 4. maijā.