Vilnis Eglājs
- Dzimšanas datums:
- 19.06.1938
- Miršanas datums:
- 03.10.1993
- Apglabāšanas datums:
- 08.10.1993
- Kategorijas:
- Docents, Fiziķis, Inženieris, Katastrofas upuris, Parlamenta deputāts, Pedagogs, skolotājs, Politiķis, Zinātnieks(-ce), Zinātņu doktors
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Rīga, Jaunciems, Jaunciema kapi
Vilnis Eglājs (1938. gada 19. maijs — 1993. gada 3. oktobris) bija latviešu inženieris un politiķis, Augstākās Padomes deputāts.
Vilnis Eglājs piedzima 1938. gada 19. maijā Rīgā, agronoma ģimenē. Izgudrotāja Alda Eglāja brālis. Precēts ar Valitu Eglāju. Pārim bija divi bērni: dēls Ritvars (arī politiķis, bijis partijas Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis) un meita Iveta.
1956. gadā V. Eglājs absolvējis Kuldīgas vidusskolu.
No 1956. līdz 1961. gadam studējis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultātē un kļuva par diplomētu mehānikas un mašīnbūves inženieri.
1973. gadā V. Eglājs ir aizstāvējis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta disertāciju.
1992. gadā ieguvis Latvijas inženierzinātņu doktora grādu.
Visu mūžu (no RPI absolvēšanas līdz nāvei) strādājis Rīgas Politehniskajā institūtā (vēlāk — Rīgas Tehniskajā universitātē). Bijis asistents, vecākais pasniedzējs, zinātniskais līdzstrādnieks un, visbeidzot, docents.
Būdams AP deputāts, uz laiku pametis institūtu, tomēr pēc savu pilnvaru beigām atgriezies RTU un turpinājis iesākto darbu. Viņa pētījumu virzieni bija saistīti ar mašīnu un mehānismu dinamiku, kā arī optimizācijas teoriju, darbā plaši pielietojot datortehniku.
1977. gadā izstrādājis principāli jaunu, oriģinālu optimālās projektēšanas metodi, kas balstās uz eksperimenta plānošanas teoriju.
Savā darbā īpaši pievērsies daudzkorpusu jahtu izpētei, projektēšanai un būvei, kā arī eksperimentu plānošanas metodēm un sistēmu optimizācijai. Izstrādātās teorijas un izgudrojumi radīja iespēju Latvijas PSR 1982. gadā pārsniegt jahtu pasaules ātruma rekordu un pirmajai padomju gados piedalīties lielākajās jahtu izstādēs un uzsākt jahtu eksportu. 9 ārvalstu patenti.
Studiju gados rakstījis protesta vēstuli pret Pļaviņu HES celtniecību, par ko ticis pratināts Valsts Drošības komitejā. 1968. gadā sakarā ar diskusiju par PSRS iebrukumu Čehoslovākijātika atlaists no pasniedzēja amata un bija atļauts strādāt tikai par zinātnisko līdzstrādnieku, lai nebūtu kontakta ar studentiem.
Bijis viens no Latvijas Tautas frontes RPI atbalsta grupas dibinātājiem (1988), LTF 1. un 2. kongresa delegāts. Darbojies Rīgas pilsētas Centra rajona LTF nodaļā.
1990. gadā ticis ievēlēts Augstākajā Padomē. Eglājs bija viens no Neatkarības deklarācijas darba grupas locekļiem, darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā. Strādājis pie vairākiem likumiem, kas saistīti ar iedzīvotāju tiesiskā statusa noregulēšanu, kā arī pie 5. Saeimas vēlēšanu likuma. 1992. gada 26. novembrī bijis viens no AP deputātu frakcijas "Satversme" dibinātājiem.
Kandidējis 5. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Zaļās partijas saraksta, nav ievēlēts.
Vilnis Eglājs gāja bojā 1993. gada 3. oktobrī autoavārijā.
wikipedia, izgudrojumi.lza.lv
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
08.10.1988 | Izveidota Latvijas Tautas Fronte
Latvijas Tautas fronte bija sabiedriski politiska kustība un organizācija Latvijas PSR un Latvijā Atmodas laikā no 1988. gada. Pēc 5. Saeimas ievēlēšanas 1993. gadā tā darbojās kā mazietekmīga organizācija. Likvidējās 1999. gadā.
06.02.1989 | LTF lietošanā tiek piešķirta ēka Vecrīgā
1989.gada 6.februārī ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu LTF (Latvijas Tautas Fronte) lietošanā tiek piešķirta ēka Vecpilsētas ielā 13/15. Vēl viens piemērs, kā izpildvara netieši sāka dot atbalstu sabiedrības pilsoniskai aktivitātei ceļā uz neatkarības atjaunošanu.
18.03.1990 | Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanas
04.05.1990 | Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana
13.01.1991 | Notiek Latvijas Tautas Frontes Domes izsludinātā Vislatvijas tautas manifestācija
Latvijas Tautas Frontes Dome izsludina Vislatvijas tautas manifestāciju, lai 13. janvārī atbalstītu likumīgi (gan vēl pēc okupācijas laika likumiem) ievēlēto valdību, kā arī pieņēma lēmumu apsargāt stratēģiski svarīgākos objektus.
15.01.1991 | OMON uzbrukumi IeM kursantiem - Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8
1991.gada 15.janvāra naktī notika divi OMON uzbrukumi Minskas Augstākās milicijas skolas Rīgas filiālei Zeļļu ielā 8, tika piekauti kursanti, izdemolētas telpas, nolaupīti ieroči.
18.01.1991 | Latvijas AP sāk veidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju
1991.gada 18.janvārī Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma izveidot vienotu valsts pašaizsardzības komisiju.
21.08.1991 | Latvija pieņem konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu
Augusta pučs (krievu: Августовский путч) bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19.—21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļaut Savienības līguma, kas paredzēja reformēt Padomju Savienību, parakstīšanu. LR AP pieņēma Konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kurā noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas
