Māris Grīnblats
Māris Grīnblats
- Dzimšanas datums:
- 05.01.1955
- Miršanas datums:
- 14.03.2021
- Kategorijas:
- Deputāts, Parlamenta deputāts, Politiķis, Saeimas deputāts(-e), Vēsturnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Māris Grīnblats bija Saeimas deputāts, 9.Saeimas TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs, 8.,7.,6.,5. Saeimas deputāts, Latvijas izglītības un zinātnes ministrs laikā no 1995. līdz 1997. gadam.
tēvs- ELMĀRS GRĪNBLATS,
māte VELTA GRĪNBLATE,
meita DACE GRĪNBLATE,
dēls KRISTIĀNS GRĪNBLATS.
Sieva - Sarmīte Grīnblate.
Dzimis Kuldīgā, māte – grāmatvede, tēvs – ceļu inženieris, politiski represētais.
No 1962. līdz 1973. gadam mācījies Kuldīgas astoņgadīgajā skolā un Kuldīgas 1.vidusskolā.
1973. gadā beidzis Kuldīgas 1. vidusskolu
Pēc tam – īslaicīgas mācības LVU Vēstures un filozofijas fakultātē, darbs par ceļu remonta strādnieku un virpotāja mācekli.
No 1974. līdz 1976. gadam dienējis PSRS okupācijas karaspēka automobiļu daļā. Pēc dienesta – virpotājs.
No 1977. gada līdz 1982. gadam mācījies un beidzis LVU filozofijas nodaļu.
1979. gadā bijis iniciators un līdzautors pretpadomju izrādei "Cūku mednieks" (publicēta žurnālā "Avots" 1988. gada 10.nr.).
No 1983. gada kopā ar ģimeni dzīvojis Madonā un strādājis par skolotāju, burtlici, sētnieku un sargu.
No 1984. gada publicējies "Literatūrā un Mākslā", "Avotā", "Atmodā" un citos preses izdevumos
No 1988. gada bijis Latvijas Tautas frontes (LTF) Madonas nodaļā, vēlāk bijis tās priekšsēdētājs,
No 1989. gada līdz 1990. gadam – LTF Domes loceklis. Piedalījies Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa sagatavošanā.
1990. gadā ievēlēts par Pilsoņu kongresa delegātu, bijis Pilsoņu kongresa Latvijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
No 1991. gada līdz 1993. gadam viņš bijis Pilsoņu kongresa priekšsēdētājs.
1990.-1993. gados Pilsoņu kongresa delegāts, priekšsēdētāja vietnieks, priekšsēdētājs.
Viens no partijas 18. Novembra Savienība izveidotājiem un dalībniekiem. Saeimas deputāts visos tās sasaukumos kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, noliekot deputāta mandātu uz laiku, kamēr ieņēma izglītības un zinātnes ministra amatu Andra Šķēles pirmajā Ministru kabinetā.
No 1992. gada Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" biedrs.
2002. gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētāju.
Avoti: Solveiga Smiltene, wikipedia.org
| Nosaukums | No | Līdz | Bildes | Valodas | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Latvijas Universitāte | 28.09.1919 | lv |
07.10.1988 | Notiek tautas manifestācija «Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā
23.04.1990 | LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas
1990. gada 8.-23. aprīlī notika LR Pilsoņu Kongresa vēlēšanas, kurās 707 772 iedzīvotāji (678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņu kandidāti) ievēlēja 232 delegātus
30.04.1990 | Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress
05.06.1993 | Latvijas Republikas 5. Saeimas vēlēšanas
30.09.1995 | Latvijas Republikas 6. Saeimas vēlēšanas
21.06.1997 | “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
03.10.1998 | Latvijas Republikas 7. Saeimas vēlēšanas
09.10.2001 | Medijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni Čeveru
05.10.2002 | Notiek Latvijas Republikas 8. Saeimas vēlēšanas
07.10.2006 | Notiek Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanas
20.11.2016 | Andris Pauls-Pāvuls: Vai Latvija var novērst Trešo pasaules karu?
-