Juta Strīķe

Juta Strīķe vai Anna Potapova dzimusi 1970.gadā un milzīgu atpazīstamību iemantoja ar savu darbību KNAB.

Grūti spriest par viņas panākumiem cīņā ar korumpantiem un citiem likuma pārkāpējiem, bet viņai viennozīmīgi bija īpašs talants veidot savu tēlu, veidojot un uzturot attiecības ar atsevišķiem medijiem, kuriem bieži vien izrādījās "nejauši, bet īstā brīdī un laikā, noplūduši" materiāli no KNAB.

Juta Strīķe ir dzimusi Maskavā, kur arī mācījusies un pabeigusi Maskavas 584. vidusskolu, bet vasarās dzīvojusi Latvijā.

Absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti 1993. gadā, iegūstot tiesību zinātņu bakalaura grādu un jurista kvalifikāciju.

Uzvārdu Strīķe ieguvusi pēc laulībām ar Maiguru Strīķi.

Atsaucoties uz Maskavas pilsētas 584. vidusskolas atestātu, kas Jutai Strīķei izsniegts uz Annas Potapovas vārda, Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda 1988. gada 11. augustā izdotu dokumentu Nr. I — MЮ Nr. 294724 par vārda maiņu un viņas krieviski rakstīto autobiogrāfiju pielaišanai iestājeksāmeniem Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē, tiek apgalvots, ka viņa savu vārdu esot nomainījusi. J. Strīķe pati to noliedz, sakot, ka vienmēr saukta par Jutu, un, ka vidusskolas atestātā notikusi direktores pārrakstīšanās, kas nav uzskatīta par gana būtisku, lai izlabotu.

Šī diskusija vienmēr izraisījusi neizpratni un dažādas nevalodas, lai gan vārda Juta parādīšanos varētu skaidrot ar to, ka krieviski vārda Anna viena no samazinājuma formām ir Aņuta vai Aņjuta, kur parādās arī saīsinājuma forma Juta.

***

Laikā no 1995.gada līdz 2003.gadam viņa strādāja LR Drošības policijā (DP). 2000.gadā viņa kļuva par DP priekšnieci aktīvo izstrāžu nodaļā, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu.

Savukārt 2003.gada septembrī konkursa komisija viņu atzina par piemērotāko kandidātu KNAB priekšnieka amatam, taču Saeima viņas kandidatūru noraidīja un ar tā laika premjera Eināra Repšes rīkojumu viņa tika iecelta par KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos. Kā vēlāk izrādījās, būt par vietnieku ir "pilnā kārts" jebkurā amatā - nav jācīnās par apstiprināšanu varas gaiteņos, jāizpatīk politiķiem vai citiem sviru rautītājiem - esi amatā un viss. Ja zini darbu, tad ātri vien vari regulēt savu priekšnieku. Gadījums ar Jutu Strīķi parādīja, ka viņa faktiski bija neuzvarama -  neviens no KNABĀ ieceltajiem priekšniekiem netika ar viņu galā, kas rezultējās ar to, ka vienam ir jāaiziet. Nevienā gadījumā tā nebija Juta.

2013.gadā viņa tika atbrīvota no KNAB priekšnieka vietnieces amata, taču ar tā laika premjera Valda Dombrovska rīkojumu viņa šo amatu atguva. Savukārt 2014.gadā viņa atkārtoti amatu zaudēja. Pēc tam viņa turpināja darbu KNAB līdz to pameta 2016.gadā, savu turpmāko darbību saistōt ar politiku.

Savukārt 2017.gadā viņa tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvas partijas saraksta, bet gadu vēlāk viņa no šī paša saraksta tika ievēlēta 13.Saeimā, kur viņa vadīja Juridisko komisiju.

Tieslietu ministrs un Konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns apstiprināja, ka amatpersonas aiziešana mūžībā nav saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.